H. Pīrangs: «Jūgendstils nevaldīja ilgi un nav atstājis Rīgā daudz pēdu. Tikai nožēlojamā Alberta iela ir visa tam kritusi par upuri.» H. Fišers: «Ar vairāk nekā 800 jūgendstila namiem Rīga ir īsta arhitektūras dārgumu krātuve.»
Un pats Priede: «Manos arhitektūras studiju gados profesors Augusts Malvess par saviem 20 namiem, pirms I Pasaules kara tapušiem, pat neieminējās. Citu veco mācību spēku attieksme pret jūgendstilu un Alberta ielu bija aptuveni kā Pīrangam. Atceros Brāļu kapu līdzautora Aleksandra Birzenieka vārdus no sarunas ar studentiem, ka Albertielas nami patiesībā esot nevis arhitektūra, bet tikai kaut kāda fasāžu grafika bez saistības ar ēku funkcionāli konstruktīvo loģiku. Eizenšteins jau arī neesot bijis arhitekts, bet civilinženieris. Jā, Eizenšteins daudz negudroja par plānojumu, nelikdamies ne zinis, kas būs sētas pusē. Jā, viņš bez kautrēšanās kopēja iepatikušos ārzemju paraugus. To visu redzot un saprotot, es tomēr nekādi nevaru atvairīt Alberta ielas tīri vai hipnotizējošo valdzinājumu…»

