No Svētajiem rakstiem bija zināms, ka brīnums noticis netālu no Kānas ciemata Galilejā, taču pētnieki strīdējās par precīzu tā norises vietu. Pēc apraksta par ticamāko vietu tika uzskatīts Kefr Kannas ciematiņš aptuveni piecus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Nācaretes, taču tur tā arī nav izdevies atrast romiešu laika apmetnes paliekas.
Jaunākie arheoloģiskie izrakumi liek domāt, ka brīnums noticis nedaudz citā vietā – 12 kilometru uz ziemeļrietumiem no Nācaretes. Par Khirbet Qana nosauktā arheoloģisko izrakumu vieta atrodas senā apmetnē, zem kuras esot pazemes alu sistēma. Arheologi tajā atraduši kristiešu lūgšanu telpas, kas bijušas izrotātas ar kristiešu krustu gravējumiem un citiem artefaktiem. Virs altāra bijušas divas lielas akmens krūkas. Ņemot vērā tām atvēlēto vietu, pētnieki sliecas domāt, ka krūkas bijušas pielūgsmes objekts. Tātad tās varēja būt tieši tie trauki, kuros saskaņā ar Bībeli pirms diviem tūkstošiem gadu Jēzus kādās kāzās ūdeni pārvērtis vīnā. Ala esot iekopta jau ap III gadsimtu, un kristieši to aktīvi izmantojuši līdz pat 1217. gadam, kas liecina par tās nozīmi lokālās kopienas un svētceļotāju dzīvē, ziņo laikraksts The Jerusalem Post.