"Ir vairāk plusu nekā mīnusu, ja daļa no regulētajiem uzņēmumiem būtu akciju biržā. Protams, tas ir papildu darbs, tas prasa resursus, bet caurspīdīgums to atsver," vērtē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Ekonomiskās analīzes departamenta direktors Edmunds Rudzītis. Vienlaikus regulētajās nozarēs akciju birža pasaulē nav ļoti populāra.
Arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus SPRK konferencē teica, ka nozarē atbalsta obligācijas un uzskata to par labu rīku, kā piesaistīt finansējumu nozarei. Savukārt par akciju kotēšanu biržā, balstoties uz Eiropas pieredzi, asociācijā ir negatīvs viedoklis. "Piemēri ir tuvākajās valstīs – Igaunijā un Polijā, te ir runa par divām pilsētām Gdaņsku un Tallinu, arī tālākās vietās – Lielbritānijā – ir plašs skandāls par to, ka visi privatizētie ūdenssaimniecības uzņēmumi jau desmitiem gadu apzināti ir veikuši vides piesārņošanu un maksā miljardiem eiro lielas soda naudas, kā arī nav veikuši investīcijas infrastruktūrā. Ir daudz un spilgtu piemēru, kuros privātais kapitāls caur akcijām un daļām ir novedis pie uzņēmumu ilgtermiņa domāšanas atmešanas un pie īstermiņa ieguvumiem. Akciju kotēšana ilgtermiņā ir slogs, un ar tām ir jābūt ļoti piesardzīgiem," uzskata S. Dejus. Viņš teic, ka nozarei ir šaubas par savu spēju noturēties attiecībā uz vides aizsardzības prasībām un tās mērķiem pret peļņas vēlmi. Tāpat nozarē ir tikai atsevišķas valstis, kas to ir spējušas noturēt, Francija varētu būt piemērs, bet mūsu reģionā tā nav.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00