Lūgums aplūkot ādas otru pusi

paskaties kā mokās jūras radības, kad kārtējam pārvadātājam rodas sūce un noplūst nafta jūrā. No tās naftas ražos to tavu sintētisko kažociņu. Paskaties kā mokās putni kas nokļuvusī naftas slazdā - nāve lēna un mokoša.

Buus kaa Austrijaa, kur zaljie aizliedza vistas tureet buuros. Tagad austrieshi eed vistas, kas importeetas no Kjiinas.

Ūbele ir putns, saulīt! Ūdele - zvēriņš. :))

es neesmu ūdele.

Jātaka, turies, nepadodies vardarim un varmākam!!! Mes tevi atbalstam:*

Nav jau nav. Tikko rudenī taču ziņoja,ka visa Kurzemes novada zemniekiem paredzētā nauda - kāds miljons - tikusi tikai vienai zvēraudzētavai - šķiet kaut kur pie Liepājas. Citi zemnieki jau teica, ka kārtējā korupcija, bet Rīgas kungi teica, ka labāk lai attīstītos viens liels uzņēmums , nevis daudzi maziņi. Labāk pievienojies prasībai, lai tie miljonu saņēmēji ievēro dzīvnieku labturēšanas noteikumus. Protams, jautājums bija autorei, bet es jau varu palīdzēt ar atbildi. Vai man grūti.

Tur nav ko brīnīties. Tās domas rodas saistībā ar to diskusiju par attiecībām starp dabisko un nedabisko, mākslīgo. Nezinu īsti, kas tur par lietu, bet it kā govju mēsli arī kaut kā diezgan stingri piemēslo mūsu planētu. Nē, tur ir citādi, tieši atmosfēru piesārņojot. Precīzi nezinu, jo neinteresē, jo tā no tām lietām, kuras es tik un tā nespēju ietekmēt. Un kā es saprotu , jo tālāk jo trakāk būs. Cilvēku skaits tikai palielināsies. Bet nu labi.Īstenībā es vienmēr rakstu kādā pauzītē starp darbiem un tad "uz ātro", protams.

Cik Skaislei fantastiska apziņas plūsma. Somas - pludmale un sauļošanās - gaļas klonēšana :) Sakarība kur?

Zin, Skaisle, par tām mākslīgajām lietām ar vēl nav īsti skaidrs, cik tās labas un nepiesārņojošas. Es reiz iedomājos, cik eglīšu katru gadu nocērt, lai katrā mājā, birojā, salonā, veikalā, skolā, klasē, bērnudārza grupiņā būtu pa eglei. Nopirku mākslīgo. Nu pagājuši diezgan daudz gadi, mana naftas egle noplukusi un izbalējusi. Tad nu tagad sāku domāt, ja es viņu izmetīšu ārā, visu to plastmasu, kas aptīta apkārt metāla trubām, viņa taču nesadalīsies un nepārstrādāsies. Beigts koks ar laiku satrūdēs, naftas egle - nē. Arī ādas somiņa, kas kaut krāsota un ķimikalizēta, tomēr organiska, pamazām sadalīzies, naftas somiņa - nē. Un, ja vēl pavisam nedaudz piepūlē smadzeni un padomā par to procesu, kā nafta kļuva par egli, tad paliek pavisam skumji. Redz, nekur jau nav teikts, ka naftas somiņas, egles un kažoki tapšanas procesā nav nodarījuši ekoloģijai daudz lielāku kaitējumu kā būros audzēti dzīvnieki un rindās sastādītas egles.

Nevaru īsti piekrist,ka irākiešus šauj nost tāpēc, ka piemēram, no naftas produktiem gatavo arī kosmētiku, pat bērnu kosmētiku un bērnu ēdienus. Un es tomēr esmu par to, lai taisa mākslīgās somas un nevis dīrā dzīvus lopus , vai kā te nesen bija - kā čūskām arī velk ādu nost un taisa somas. Un tas pilnais - īstais stāsts jau tad vispār varētu būt par patērētājsabiedrību - galu galu galā - cik tad mums vajag no visa tā, ko mēs patērējam. Cik izmetam pārtiku atkritumos un cik pasaulē katru dienu cilvēku nomirst badā. Un autorei tomēr, paldies, ka vispār par savām emocijām uzrakstīja, nevis mūžīgie temati, ka nedod naudu literatūrai.

Jauki par sevi uzrakstīji. Prieks. Bet - runa ir par to, ka to pašu cūku kauj tā,ka viņai vispirms iesit pa galvu, lai viņa zaudē samaņu un tad pārgriež rīkli, notecina asinis utt. Skan briesmīgi - bet tas ir cilvēcīgi. Jo galu galā - tīģeris mežā arī pārkož rīkli savam upurim. Tas necilvēcīgais, pret ko vēršās cilvēki ir, kā tie dzīvnieki, kurus mēs ēdam, vispār lietojam, kā mēs pret viņiem izturamies,kamēr viņi ir dzīvi. Un tā nav liekulība,ka cilvēki par to uztraucās. Te es gribu aizstāvēt gan raksta autori, gan komentētājus. Viss sākās ar to, ka es to nosodu vai nē. Tālāk - ko es varu darīt - lietas labā. Kā vairums - tikai paust publiski savu viedokli. Nevis klusēt, jo citādi kāds padomās , ka tā ir liekulība. Tā es tās lietas saprotu. Jo brīvajā pasaulē, demokrātiskajā pasaulē sabiedrības viedoklī politiķi ieklausās un internets šodien ir viens no veidiem, kā komunicē sabiedrība ar politiķiem. Es gaļu ēdu ik pa laikam. Uznāk gribēšana - pērku un ēdu. Bet varu nedēļām iztikt bez gaļas. Zivis un olas gan ēdu bieži. Garšo.