Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Svētdiena, 4. decembris
Baiba, Barba, Barbara

Mūžībā aizgājis tēlnieks Ojārs Breģis

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) informē, ka mūžībā aizgājis tēlnieks Ojārs Breģis (12.04.1942.-19.08.2022.).

Atvadīšanās no tēlnieka Ojāra Breģa notiks 25. augustā plkst. 12.00 Rīgas Kremācijas centra Lielajā zālē.

Ojārs Breģis ir nozīmīgs mākslinieks, kuram bija raksturīga pašaizliedzīga, nepiekāpīga attieksme radošajā darbā tēlniecībā. Ojāra Breģa uzskati iezīmējas arī autora dzejā un publikācijās presē, uzsverot profesionālās mākslas stilistikas tīrību un izklāstot mākslinieka radošo pārliecību. Pagrieziena punkts Ojāra Breģa daiļradē bija dalība Mālpils granīta tēlniecības simpozijā 1977. gadā, kur mākslinieks piedalījās kopā ar domubiedriem, tēlniekiem Induli Ojāru Ranku, Ojāru Arvīdu Feldbergu, LMA studentu Raiti Bēci, publiski apliecinot sevi jaunatklātajā tēlniecības veidā – plenēra tēlniecībā, radot darbus tiešās kalšanas tehnikā bez saskaņota modeļa, ārpus valsts nodrošinātām darbnīcām. Ojārs Breģis ar kolēģiem veica apjomīgu projektu – personīgo darbnīcu izbūvi un tēlniecības parka izveidi Mārupītes krastos Bieriņos, Rīgā.

Laikā no 1958. līdz 1962. gadam Ojārs Breģis mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Formas dizaina izglītības programma), apgūstot profesionālās zināšanas un prasmes pie izciliem pedagogiem – arhitektes Martas Staņas (1913-1972; str. RLMV 1953-1959), zīmēšanas pedagoga, gleznotāja Vitālija Karkunova (1925-2006; str. RLMV 1954-198?), Nikolaja Petraškeviča (1909-1976, str. RLMV 1948-1957), tēlniekiem Meijera Fūrmaņa (1921-1973; RLMV direktors 1953-1959), Ojāra Siliņa (1927-2003; str. RLMV 1954-1968), scenogrāfa Imanta Žūriņa (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985).

Sekojot uzstādījumam par mākslas pieejamību, RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas beidzēji O.Breģis, M.Gailis, Ž.Zīvers un P.Vanags diplomdarbā veidoja bij. Rīgas Politehniskā institūta bērnudārza pārbūvējamās ēkas fasādei un zālei dekoratīvos ciļņus ar dzīvnieku un augu motīviem, dārza baseina noformējumu (arhitekts Juris Vasiļjevs (1928-1993), 1962). Arī citu nodaļu audzēkņi diplomdarbu tēmas izvēlējas ambiciozas, iezīmējot spēcīgu un aktīvu jauno mākslinieku paaudzi.

Laikā no 1967. līdz 1968. g. Ojārs Breģis darbojās radošās industrijas uzņēmumā Daiļrade (bij. Suvenīrs) sadarbībā ar uzņēmuma galveno mākslinieci, keramiķi Kaivu Elliņu.

1968. gadā Ojārs Breģis uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) un 1974. gadā to absolvēja ar diplomdarbu Kritušiem varoņiem, vadītājs, tēlnieks Valdis Albergs (1922-1984; str. LMA 1968-1984).

Latvijas Mākslas akadēmijā Ojārs Breģis studēja pie nozīmīgiem tēlniekiem, kā Emīla Meldera (1889-1979, str. LMA 1940-1979), Igora Vasiļjeva (1940-1997, str. LMA 1962-1997), Ojāra Siliņa (str. LMA 1972-1999). Pie tēlnieka Valda Alberga 1974.g. diplomdarbu veidoja gan Ojārs Breģis, gan šobrīd pazīstami medaļu un monētu mākslinieki – Ligita Ulmane-Franckeviča (Koklētājs, veltīts E. Smiļģim), Jānis Strupulis (Krišjānis Barons) un Guntis Tiltiņš (kompozīcija E.Vīgnera figurāls portrets). Jauno mākslinieku radošos meklējumus LMA pedagogi uztvēra pretrunīgi.

Tiešās kalšanas metodi Ojārs Breģis apguva LMA vasaras praksē pie tēlnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona (1896-1986) tēlnieka darbnīcā Siļķēs, Cēsīs un patstāvīgi tēlnieka Harija Sprinča (1928-2002) darbnīcā Šampēterī, Rīgā. Mākslinieks apguva 20. gs. 70.-80. gados populāro granīta tiešās kalšanas metodi Harija Sprinča darbnīcā, kurā viņš darbojās kopā ar tēlniekiem Ligitu Ulmani-Franckeviču, Vilni Titānu (1944-2006), Viju Ilzi Dzintari, Bruno Strautiņu u.c. Pateicoties šīs neformālās tēlnieku grupas radošajiem meklējumiem, tapa daudzveidīga, individuāla autoru stilistiskā valoda, kas arī Latvijas skulptūrā veicināja iepriekš valdošā “skarbā stila” nomaiņu. Praksē 20. gs. 70. g. atjaunojās vairāki tēlniecības žanri un tematika, aktualizējās modernisma plastiskā formveide un postmodernā domāšana ar filozofisku zemtekstu.

Pēc LMA absolvēšanas Ojārs Breģis uzsāka pedagoga darbu RLMV (str. 1973-1977), kur līdzās strādāja radoši spēcīgi kolēģi, tēlnieki – Juris Zihmanis (str. RLMV 1973-1985), Ligita Ulmane-Franckeviča, arhitekti Georgs Barkāns (1925-2010; str. RLMV 1961-1986), Ivars Bumbiers (1932-2020; str. RLMV 1966-1970-1977) u.c. Jaunās pedagogu paaudzes tēlnieki bija izstrādājuši novatorisku, no nacionālās etnogrāfijas un antīkās Grieķijas un Romas būvplastikas elementu tehniskās kopēšanas atšķirīgu tēlniecības priekšmeta pasniegšanas metodi. Apmācība tika balstīta modernisma formveidē un kompozīcijas uzbūvē, tomēr apmācības kvalitāte un mērķi nonāca pretrunās ar skolas "amatniecisko raksturu".

Ojārs Breģis 1975. gada iestājās LMS Jauno Mākslinieku apvienībā un 1978. gadā tika uzņemts par Latvijas Mākslinieku savienības biedru ar tēlnieku Bruno Strautiņa (LMA pedagogs, str. LMA 1984-šobrīd), Zigrīdas Džoanas Rapas un Turaidas muzeja Dainu kalna skulptūru autora Induļa Ojāra Rankas (1934-2017) rekomendācijām.

Mākslinieks aktīvi darbojies LMS. Kopā ar tēlniekiem Ligitu Ulmani-Franckeviču, Ojāru Aivaru Feldbergu, Juri Zihmani, Dagniju Nīcmani (1948-1982), Vilni Titānu, Kārli Dani (1943-1982), Aivaru Gulbi, Jāni Aivaru Karlovu, Kārli Baumani (1916-2011) u.c. izveidoja LMS Tēlnieku apvienību (TA) un bija tās vadītājs. TA tika izveidota 1986. gadā bij. LMS Izstāžu zāles Tēlnieku nams Rīgas pils ēku kompleksā un bija aktīva, izstādes un simpozijus rīkojoša LMS tēlnieku kopa.

1984. gadā Ojārs Breģis bija iekļauts LMS Mākslas dienas nozīmīgās izstādes Daba. Vide. Cilvēks rīcības grupā kopā ar kritiķi Pēteri Bankovski, māksliniekiem Jāni Borgu, Juri Gagaini (1944-2017), Pēteri Martinsonu (1931-1913), Juri Petraškeviču, Jāni Pipuru (1939-2013), Arvīdu Priedīti, Gunti Stirnu, Valdi Celmu, Juri Jurjānu, vadītāju Laimoni Šēnbergu.

20. gs. 70.-80. g. Ojārs Breģis aktīvi veicināja LMS Mākslas dienu sporta – basketbola aktivitātes, kurās piedalījās mākslinieki, grafiķi Imants Krepics, Arnolds Krēsliņš (1934-2008),  gleznotāji Jānis Anmanis, Imants Luters (1934-2008), tēlnieki Nikolajs Petraškevičs (1954-2014) un Ojārs Breģis, interjera mākslinieks Valdis Majevskis, dizainers Uldis Baltutis u.c., spēlējošais treneris bija LMA pasniedzējs Verners Jekšiņš (1938-2021).

Tēlnieks Ojārs Breģis strādājis portreta, ainavas, animālijas žanrā, veidojot dekoratīvas modernisma formveides kompozīcijas. Mākslinieks izstādēs piedalījās kopš 1971. gada, sākotnēji ar medaļām un plaketēm bronzā, vēlāk ar mazās formas darbiem granītā. 1979. gadā Ojārs Breģis kopā ar Ligitu Ulmani-Franckeviču un Veru Veisu rīkoja tēlniecības izstādi Republikāniskajā Zinību namā (tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas Pareizticības katedrāle). Mākslinieks piedalījies Baltijas Tēlniecības kvadriennālēs Rīga (1976, 1980, 1984, 1988 laureāts, 1992), kolhoza Ezerciems skulptūru dārza izveides konkursā un izstādē kopā ar tēlniekiem Jāni Aivaru Karlovu, Induli Ojāru Ranku, Aivaru Gulbi (Inciems, 1982), izstādē Laikmets. Tēlniecība. Stāsti (kopā ar L. Ulmani-Franckeviču, LKA E.Smiļģa Teātra muzejs, 2017), Ceļš (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 2018), tēlniecības simpozijā Mālpilī (plenērā piedalījās kopā ar I.O.Ranku, O.A.Feldbergu, R.Bēci, 1977). O.Breģis piedalījies arī O.A.Feldberga un I.O.Rankas rīkotajā 1. Rīgas granīta tēlniecības simpozijā Mārupītes dabas parkā, Rīgā (1985), tēlnieka Jura Švalbes rīkotajos tēlniecības simpozijos Raganu parkā (Siguldas novads, Krimuldas pagasts, Ziemeļi, 2005, 2007). Bieriņos, Codes ielā, Rīgā ir apskatāma Ojāra Breģa akmens tēlniecības darbu pastāvīgā ekspozīcija.

20.gs. 70. gados mākslinieks Ojārs Breģis strādājis LMS Mākslas fonda kombināta Māksla administrācijā, bet vēlāk izjutis nepieciešamību veikt tikai radošo darbu. Mākslinieks veidojis nelielus memoriālās tēlniecības darbus LMS Tēlnieku sekcijas darbnīcās "privātais sektors" Gaujas ielā 5 (tag. LMS Radošais kvartāls Kombināts MĀKSLA, Gaujas iela 1,3,5,9, Rīga). Jāatzīmē, ka "privātais sektors" bija vieta, kur LMS tēlniekiem 20.gs. 60.-90. gados bija iespēja radīt dažādu veidu un žanru darbus brīvi, bez kombinātā reģistrēta pasūtījuma un valsts, pašvaldības dienestu kontroles. Tur radoši strādāja tādi tēlnieki kā Laimonis Blumbergs (1919-2014), Juris Mauriņš (1928-1993), Vija Ilze Dzintare, Bruno Strautiņš, Viktors Vaņukovs u.c.

20.gs. 80.g. Ojārs Breģis apzināti novērsās no akmens tēlniecības darbu izpildes LMS Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā Māksla un savus darbus granītā centās realizēt pats, bez akmeņkaļu piesaistes, tikai savā darbnīcā vai tēlniecības simpozijos. Nozīmīga bijusi mākslinieka aktīvā darbība kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ojārs Breģis veicināja LMS Tēlnieku sekcijas un Tēlnieku apvienības pārveidi par tēlnieku kopu (bij. sabiedriskā organizācija), piedalījās biedrības Latvijas Tēlnieku centrs (vad. V.I.Dzintare, Ģirts Burvis, past. 1993-2006) darbībā. Mākslinieks kopā ar kolēģiem domāja par latviešu tēlniecības likteni, atbalstīja LMS SIA Latvijas tēlnieks (vad. Aivars Eniņš, past. 1992-2002) izveidi, kas darbojās LMS īpašumā Gaujas ielā 1, Rīgā.

1988. gadā tēlniekam tika piešķirta LPSR Ministru padomes prēmija par Baldones kinoteātra projekta realizāciju (Komunālprojekts, arhitekti Uģis Šēnbergs, Jānis Alberts).

Ojāra Breģa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tēlnieka Ojāra Breģa tuviniekiem un kolēģiem.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja