Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Publicistika un melanholija

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas jaunieguvumu ekspozīcija

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls ir atklāta izstāde, kurā ir apskatāmi 150 darbi jeb ceturtā daļa no kolekcijas jaunieguvumiem, kas radīti XXI gadsimtā. To ievada Kristapa Ģelža darbs Kas notiek Latvijā? (2005), kura nosaukums sasaucas ar tajā laikā populāro žurnālista Jāņa Dombura vadīto diskusiju raidījumu.

Viena sadaļa ir veltīta sociālām tēmām, kurām latviešu mākslinieki pievēršas reti. Viens no autoriem ir Ivars Drulle, kurš šajā izstādē ir pārstāvēts ar darbu Āļo (2011). "Līdzīgi Alvim Hermanim, kurš no 2004. līdz 2010. gadam savās izrādēs sirsnīgi, ironiski un precīzi raksturo sabiedrību, mākslinieks iestudē savus stāstus," akcentē izstādes kuratore Daina Auziņa.

Šajā darbā Ivars Drulle pievēršas sabiedrības novecošanas tēmai. Viņa radītās plastmasas figūriņas ir papildinātas ar skaņas celiņu – ierakstu no Latvijas Radio 1 raidījuma Brīvais mikrofons, kuru ir iecienījuši vecākās paaudzes klausītāji, lai paustu savu viedokli un emocijas, kas bieži vien ir sāpju un izmisuma pilnas.

 

Fēns lingas vietā

No sociāli kritiskā Jura Utāna darba Stāvvieta... Imanta ciklā Gruzons (2012) līdz sociāli poētiskajam izstādes apmeklētājus aizved Intas Rukas piecu gadu garumā tapusī fotogrāfiju sērija Amālijas iela 5a. "Viņa vienmēr ir interesējusies par dažādiem cilvēkiem, uz kuriem ir raudzījusies ar simpātiju pilnu skatienu," akcentē izstādes kuratore.

Latviešiem raksturīgajās melanholiskajās noskaņās ("ar ne pārāk lielu vēlmi iejaukties un kaut ko uzlabot savā dzīvē") ļauj iegrimt Andra Eglīša Glezna nr. 28 (2008) ar pilsētas nomali un Ievas Iltneres darbs Nedēļas nogale (2008) ar sievietes attēlojumu viesnīcā. "Tā ir vieta, kurā cilvēks tiek konfrontēts pats ar sevi un savām sajūtām," stāsta Daina Auziņa.

Šajā ekspozīcijā ir apskatāma Gintera Krumholca skulptūra Mārtiņš (2011), kas mitinās vienā telpā ar Artura Bērziņa Organizāciju (2009) un Pauļa Liepas Ābolu sulu (2015). "Tā atspoguļo mūsdienu Dāvidu, kura galvenais atribūts ir nevis linga, ar ko doties cīņā pret Goliātu, bet gan fēns, jo galvenais ir labi izskatīties un atstāt iespaidu," raksturo izstādes kuratore.

Eksponēto darbu vidū ir vairāki darbi no Miķeļa Fišera cikla Netaisnība (2014), kas pirms diviem gadiem ir ieguvis Purvīša balvu. "Viņš runā par mūsdienu informācijas pārbagātību, kurā ir ļoti grūti orientēties, tāpēc cilvēki izdomā sazvērestības teorijas, lai varētu izskaidrot un saprast," norāda Daina Auziņa.

No individuālās identitātes meklējumiem ar pašportretiem, kurus ir radījuši Juris Utāns, Daiga Krūze un Jānis Mitrēvics, skatītāji nonāk līdz vēstures pētījumu sadaļai, kurā ir pārstāvēts Andris Breže, Kristaps Ģelzis, Ivars Grāvlejs, Jānis Avotiņš un Aigars Bikše kopā ar rakstnieku Māri Bērziņu savā darbā par latviešu strēlnieku.

Vienā no izstādes sadaļām ir apkopoti darbi, ko ir radījuši autori, kuri ir ieguvuši augstāko mākslas izglītību, studējot Latvijā vai ārvalstīs, taču savā radošajā praksē ir izvēlējušies atteikties no savām iegūtajām zināšanām un mēģinājuši atgriezties pie "tīrā skatījuma", kāds piemīt bērniem (Aija Zariņa, Ēriks Apaļais, Ernests Kļaviņš un citi).

Nākamā sadaļa iezīmē mūsdienu mākslinieku attiecības ar laikmetam raksturīgo informācijas pārbagātību, arī iespējām, ko piedāvā jaunās tehnoloģijas. Šeit ir skatāmas Ērika Boža radītās fotogrāfijas Putekļu dizains I–IV (2005), kurās ārkārtīgi lielā palielinājumā ir iemūžināti putekļu paraugi no LNMM pastāvīgās ekspozīcijas darbiem, kā arī Ginta Gabrāna, Ata Jākobsona, Gļeba Panteļejeva un Andas Lāces daiļrade.

 

Atmiņu trauslums

Izstādes kuratore atzīst, ka viens no kolekcijas lepnumiem ir Vijas Celmiņas darbi, kas kopā ar Kristiana Brektes Kalendāru (2016), Leonarda Laganovska diptihu Bībele (2001), Pauļa Liepas + (2015) un Guntara Sietiņa Melno apli_1 un Melno apli_2 (2014) veido sadaļu, kuras vadmotīvu var izteikt teicienā: visa pasaule vienā smilšu graudā.

Viens no pēdējiem jaunieguvumiem ir mākslinieka Kriša Salmaņa darbs 104 simfonijas (2014), kur vienā platē var noklausīties visu austriešu komponista Jozefa Haidna daiļradi milzu paātrinājumā. "Mākslinieks stāsta, ka mūsdienās ir tik ļoti daudz lietu, kuras mēs gribam izdarīt, bet kurām mums neatliek laika."

Izstāde noslēdzas ar personīgā laika sadaļu, kurā ir aplūkojams Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna kopdarbs Neaizmirsti mani (2011) par mūsu atmiņu trauslumu un zūdamību. Otrs ir Maijas Kurševas darbu kopums (2016), kurā mākslinieci nodarbina jautājums: kas notiek tad, kad it kā nekas nenotiek.

Vairāk informācijas – interneta vietnē www.lnnm.lv.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai esi apmierināts/a ar interneta pieejamību un kvalitāti Latvijā?

Kopā nobalsojuši: 580

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja