Šogad festivāls tiks atklāts Cēsu Vecajā alus brūzī (Lenču ielā 11) plkst. 18 ar grupas izstādi Kailā dzīvība, kurā būs skatāmi Latvijā atzītu laikmetīgās mākslas pārstāvju – Annas Ceipes, Annas Egles, Ievas Putniņas, Haneles Zanes Putniņas, Annas Maskavas, Ievas Kraules-Kūnas, Vikas Ekstas, Ievas Raudsepas un Kriša Salmaņa – darbi. Izstāde tiks atklāta ar Annas Maskavas performanci Kailā dzīvība, savukārt koncertzāles Cēsis kinozālē jau no plkst. 17 būs skatāms vēl viens izstādes darbs – ukraiņu mākslinieku kolektīva Open Group videoinstalācija Atkārto pēc manis. Izstādes kuratori ir Igors Gubenko un biedrība Mākslas birojs. Savukārt koncertzālē Cēsis plkst. 19.30 atklāšanas svētki turpināsies ar indīroka grupas Sigma koncertu, pirmajā koncerta daļā atskaņojot Filipa Glāsa skaņdarbus, bet otrajā – grupas Sigma oriģinālmūziku.
Parsifals, Garanča, Balanas
Katru gadu festivāla programma tiek veidota ar mērķi īpaši izcelt gan Latvijas, gan ārvalstu mākslinieku radošo darbību, piedāvājot apmeklētājiem daudzveidīgus mūzikas, vizuālās un teātra mākslas notikumus visas vasaras garumā.
"Nu jau deviņpadsmitajā Cēsu Mākslas festivālā atšķirīgais būs tas, ka vizuālās mākslas izstāde šogad atgriezīsies Vecajā alus brūzī, kur tā norisinājās festivāla pirmsākumos. Savukārt tradicionālais programmā ir tas, ka, turpinot Cēsu vāgneriānu, jau piekto gadu festivālā skanēs kāda no dižā Riharda Vāgnera operām. Šoreiz tā būs Parsifals – komponista pēdējais meistardarbs, kas visā varenībā izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Valsts akadēmiskā kora Latvija un pasaulslavenu solistu izpildījumā un, protams, diriģenta Tarmo Peltokoski muzikālajā interpretācijā. Tāpat Cēsīs šogad uzstāsies gan Elīna Garanča ar solokoncertu, gan Īlingas Simfoniskais orķestris no Londonas, kas kopā ar vijolnieku Robertu Balanas piedāvās koncerta elektriskajai vijolei pirmatskaņojumu. Vienvārdsakot, jūtu gandarījumu par to, ka festivāls, tāpat kā katru gadu, būs nozīmīgs notikums Latvijas mākslas un mūzikas dzīvē!" stāsta festivāla direktors Juris Žagars.
Eksistence spriedzē
Šogad kā centrālais vizuālās mākslas notikums izraudzīta izstāde Kailā dzīvība, kas būs skatāma Cēsu Vecajā alus brūzī. "Ekoloģiskā krīze, pandēmija, asiņainie kari dažādās pasaules malās pēdējos gados globālā mērogā aktualizējuši eksistenciālā apdraudējuma sajūtu un padarījuši izņēmuma stāvokli par jaunu normalitāti. Laikmetīgās mākslas jomā šie apstākļi stimulē interesi par dzīvību kā bioloģisku norisi viņpus kultūras kodiem un konstruktiem. Kailā dzīvība (nuda vita) ir itāļu filozofa Džordžo Agambena lietotais apzīmējums šim cilvēka eksistences pamatam, kas Rietumu civilizācijas antropocentriskajos diskursos bieži ticis marginalizēts, akcentējot cilvēka kulturālu pārākumu. Kailās dzīvības perspektīva ļauj pētīt ķermenisko eksistenci gan ikdienišķās, gan ārkārtējās situācijās – priekā, sāpēs, slimībā, karā –, kā arī izgaismot kontekstus, kuros šī eksistences dimensija nonāk spriedzē ar sabiedrības normām," izstādes koncepciju atklāj kurators Igors Gubenko.
Indīroka grupas Sigma koncerta Filips Glāss & grupa Sigma pirmajā daļā grupas pianists Jānis Ozoliņš atskaņos izmeklētu Filipa Glāsa klaviermūzikas izlasi – etīdes klavierēm, mūziku no kinofilmas Stundas un meditatīvos klavierdarbus Opening un Mad Rush. Savukārt koncerta otrajā daļā Sigma, Vidzemes kamerorķestra un diriģenta Andra Veismaņa lasījumā skanēs programma, kurā iekļauti skaņdarbi no visiem trim grupas studiju albumiem, apvienojot indīroka un kamermūzikas skanējumu.
Veltījums Bairona meitai
Festivāla programmā viens no spilgtākajiem notikumiem būs pasaulslavenās operdziedātājas Elīnas Garančas solokoncerts Veltījums, kas norisināsies 19. jūlijā plkst. 19 koncertzālē Cēsis. Programma tapusi kā pateicība un mīlestības apliecinājums savai mammai, vokālajai pedagoģei Anitai Garančai, kā arī visai Latvijai, savai dzimtenei, kur dziedātāja ir uzaugusi un izglītojusies. Biļetes uz šo koncertu ir izpārdotas.
Savukārt 26. jūlijā plkst. 19 Cēsu Pils parka estrādē uzstāsies Īlingas Simfoniskais orķestris no Londonas kopā ar patlaban Londonā dzīvojošo un koncertējošo latviešu vijolnieku Robertu Balanas. Spāņu komponiste Andžela Luka īpaši orķestrim un latviešu vijolniekam ir radījusi koncertu elektriskajai vijolei un orķestrim ar nosaukumu Machina Humana, kas pirmatskaņojumu piedzīvojis tikai šī gada maijā. Savukārt angļu komponistes, filmu mūzikas autores Lauras Rossi skaņdarbs Ada Īlingā radies, iedvesmojoties no izcilās XIX gadsimta matemātiķes, dzejnieka lorda Bairona meitas Adas Lavleisas personības. Viņa tiek uzskatīta par pirmo programmētāju pasaules vēsturē. Cēsu Mākslas festivālā opuss izskanēs kopā ar Cēsu novada apvienotā kora balsīm. Pirmoreiz Latvijā būs iespējams dzirdēt pagājušā gadsimta britu komponista Malkolma Arnolda Lielo gastronomisko koncertu. Tas ir populārs, humora pilns skaņdarbs, gastronomiska performance, kurā galveno "ēdāja" lomu atveidos šefpavārs Māris Jansons.
Par Cēsu Mākslas festivāla tradīciju ir kļuvusi Cēsu vāgneriāna, sadarbībā ar koncertzāli Cēsis atskaņojot kādu no Riharda Vāgnera meistardarbiem. Šoreiz 9. augustā plkst. 16 skanēs viņa daiļrades noslēdzošā opera Parsifals. Somu diriģenta, dedzīgā Vāgnera mūzikas interpreta Tarmo Peltokoski vadībā uzstāsies izcilākie opersolisti no dažādām valstīm – Mihaels Veinuss un Martina Dike (Zviedrija), Stefens Millings (Dānija), Nikolass Braunlijs (ASV) un Oleksandrs Pušņaks (Ukraina). Līdzās viņiem uz skatuves kāps arī spoži latviešu mākslinieki – Marlēna Keine, Ilze Grēvele-Skaraine, Gunta Gelgote, Tatjana Trenogina, Inna Kločko, Irma Pavāre, Artjoms Safronovs, Edgars Auniņš, Viesturs Vītols un Edgars Ošleja. Operas koncertatskaņojumā piedalīsies VAK Latvija un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Turpinot arī ikvasaras ciklu teātru Grand Prix Cēsis, šī mākslas žanra cienītājiem būs iespēja koncertzālē Cēsis noskatīties divas spožas izrādes – 23. augustā plkst. 19 Dailes teātra izrādi Efekts un 30. augustā plkst. 19 Liepājas teātra iestudējums Ziloņa dziesma.