Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Latvijai vajag: Absolventus

Pavisam drīz – 18. maijā – Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā kopā pulcēsies šīs augstskolas beidzēji un atbalstītāji, lai svinētu Absolventu dienu. Šāda veida aktivitātes un absolventu klubi, kas citur pasaulē ir labi pazīstami, Latvijā ir samērā jauna tradīcija. Kāpēc tā vajadzīga? LU Absolventu kluba vadītājs Mārtiņš Brencis ir pārliecināts – tam ir vairāki iemesli.

Agrāk, kad vēl nebija kaķu video un asprātīgu tvītu, cilvēki mēdza stāstīt anekdotes. Bija tādi joki par mūžīgo studentu. Šodien gan mūžīgais students vairs nav tāda nemākulīgas dzīves pozīcija, jo aizvien vairāk cilvēku izvēlas studēt arī krietnu laiku pēc vidusskolas vai, piemēram, lai iegūtu otru augstāko izglītību. Un tomēr, kad satieku Mārtiņu Brenci, ir skaidrs, ka viņš grib ļaut tam iepriekšējo laiku mūžīgajam studentam justies labi – ar diplomu, bet tomēr iesaistīts studentu dzīvē.

Tiekamies Latvijas Universitātes (LU) galvenās ēkas ēdnīcā, kas patīkami pārsteidz arī ar veģetāro piedāvājumu. Paņemu turku zirņu un tomātu sautējumu. Saldajā – Pavlova. Mārtiņš izvēlas vien siera kūku.


Lai atcerētos un ietekmētu
Mārtiņš savulaik aktīvi darbojies studentu pašpārvaldē un lepojas ar darbiem, pie kādiem ar kolēģiem savulaik strādājis: to vidū arī jautājums par rotāciju un nemainīgu studiju maksu visas mācību programmas apgūšanas laikā. Agrāk bija ierasts, ka maksa katru gadu augusi. To, protams, arī varēja pamatot – viss kļūst dārgāks. Taču tāda pieeja ir negodīga pret studentu, jo ir grūti plānot, cik tad studijas līdz diploma iegūšanai izmaksās.

Un tieši bijušie studentu pašpārvalžu aktīvisti nodibinājuši Absolventu klubu. Viņu vidū ir arī tie īstenie un mūžīgie, kas nav pabeiguši studijas, bet, kā akcentē Mārtiņš, "guvuši no studijām". Arī viņu pašu nesen kādā augstskolas pasākumā LU rektors Indriķis Muižnieks nodēvējis par mūžīgo studentu. Mārtiņš to uztver kā ironisku pagodinājumu. Kluba goda patronese ir LU absolvente un bijusī studente Laimdota Straujuma, kura kādā no plānošanas sanāksmēm Mārtiņu ar kolēģiem uzrunājusi šādi: "Nu tad, jūs, studenti!" Kaut kā sanācis tā – lai gan augstākajai izglītībai Latvijā ir jau gana sena vēsture, jēdziens "absolvents" tā arī nav īsti iedzīvojies.

Mūsdienu studēšana vairs neietver biedrošanos, kopā dzīvošanu kojās, braukšanu uz kolhoza biešu vagām un Karpatiem praksē. Studenti šodien visbiežāk arī strādā un sasaite ar kursa biedriem vairs nav tik cieša.

Protams, šādā sarunā jābūt brīdim, kad aizvirzāmies līdz atziņai, ka agrāk viss bijis labāk. Ja nu ne gluži viss, tad tāda nianse kā vecāku joprojām regulārie salidojumi ar kursa biedriem drusku skauž. Es pat atceros, kā daļu no viņiem sauc – tik bieži redzēti ģimenes albumā, un rokraksts pazīstams no Ziemassvētku kartītēm. Mūsdienu studēšana vairs neietver arī biedrošanos, kopā dzīvošanu kojās, braukšanu uz kolhoza biešu vagām un Karpatiem praksē. Studenti šodien visbiežāk arī strādā un sasaite ar kursa biedriem vairs nav tik cieša. Taču kontakti un kopīga pieredze, Mārtiņaprāt, ir gana noderīga arī mūsdienās.

"Tas ir sociālais kapitāls un cilvēku pazīšanas lieta, kas Latvijā vēl ir gana jauna," viņš norāda. "Ja tev zvana kāds, ko neesi redzējis kopš 2015. gada, tu uzreiz kļūsti aizdomīgs. Ko viņš no manis grib? Varbūt aizņemties naudu? Latvieši ir aizdomīgi un kautrīgi!" Taču kluba rīkotā Absolventu diena esot legāla iespēja studiju biedrus uzrunāt, lai satiktos.

Mārtiņš arī atgādina par Marselu Prustu un viņa romānu ciklu Zudušo laiku meklējot. "Mums arī bija sajūta, ka meklējam to zudušo laiku, kad mēs jutāmies laimīgi. Un cilvēkiem nereti ir kauns šādos meklējumos atzīties. Taču šis laiks nozīmē attiecības ar cilvēkiem – kā studentiem, tā pasniedzējiem," uzsver Absolventu kluba vadītājs. Šobrīd organizācijas mērķis esot īpaši uzrunāt tieši pasniedzējus.


Arī vērtēt un ziedot
Bez pērn iedibinātās Absolventu dienas tradīcijas ir iespēja iesaistīties arī ikdienišķākās aktivitātēs – sarunu vakaros, LU mācībspēku lekcijās par sabiedriski svarīgām tēmām un citos pasākumos. Taču īpaši svarīga Mārtiņam šķiet iesaistīšanās studiju procesa uzlabošanā no nu jau cita skatpunkta. Esot absolventa ādā, vairs nav nekādu bažu, ka pamatota kritika varētu tikt vērsta pret pašu.

"Manuprāt, absolventa jēga un būtība ir mēģināt dot savu pieredzi atpakaļ sabiedrībai," domā Mārtiņš. Viņam gribētos, lai cilvēki redzētu tālāk par sava dzīvokļa durvīm. Pats vairākkārt sarunas laikā uzsver, ka viņa mājas būs Latvija. Gribot šeit palikt, tāpēc ir svarīgi nākt ar iniciatīvu. Var teikt, ka viņš iesaistās tādēļ, lai bērniem būtu labāka augstskola un nebūtu jābrauc prom.

Universitāte ir demokrātiska un vienlaikus arī konservatīva vide, taču absolventiem esot iespēja būt labo pārmaiņu vēstnešiem. Absolventu līderis zina stāstīt, ka LU vadība šādām bijušo studentu idejām esot atvērta.

Pats Mārtiņš iesaistījies LU Mentoru programmā. Ikdienā viņš vada Centrālo finanšu līgumu aģentūru, kas nozīmē gana interesantu pieredzi, ar ko dalīties. Nākamnedēļ viņš arī tikšot pie "sava studenta", ar ko kopā strādās pie kompetenču un prasmju novērtēšanas, lai akadēmiskajām zināšanām klāt nāktu arī pieredze. Citās valstīs šāda vecāko kursu un absolventu iesaistīšanās mentoru kustībā esot ierasta lieta. Mārtiņam gribētos to attīstīt.

Vēl angļu un amerikāņu stila augstskolās esot izplatīta ziedošanas tradīcija – absolventi atbalsta savu skolu vai kādu konkrētu projektu. Latvijā tāda veida ziedošanas kultūras vēl īsti nav, taču par to tiek domāts. Klubs ir noslēdzis sadarbības līgumu ar LU Fondu, un, piemēram, ieejas maksa Absolventu dienā Botāniskajā dārzā arī tiks augstskolas atbalstam. Pērn novembrī LU centrālajā ēkā klubs atklājis Ziedotni – vietni, kur ērti veikt elektronisku ziedojumu universitātei. Šāds solis teorētiski varētu mazināt ņurdēšanu par to, ka to darīt esot sarežģīti. Tā tas nav. Mums vienkārši vēl to tik ļoti negribas.


Visi uz tu
Sākotnēji uz kluba pasākumiem nāca studijas nesen beiguši jaunieši, bet tagad kopā pulcējas jau dažāda vecuma cilvēki. Pēdējā laikā klubs īpaši uzrunā absolventus seniorus, un Mārtiņš ir patīkami pārsteigts par viņu interesi piedalīties un izteikt viedokli. Taču kopumā kluba aktīvisti, līdzīgi kā citās biedrībās, pulciņos un pašpārvaldēs, ir tie, kas darbojas arī vēl kur citur. Mārtiņš piebilst: "Diez vai būs tā, ka visi kā padomju laikā stāsies organizācijā, lai dabūtu darbu un bezmaksas bietes, taču tā noteikti ir vieta aktīviem cilvēkiem sarunai ar universitāti par labām pārmaiņām sabiedrībai."

Kluba Ētikas kodekss nosaka, ka biedriem citam citu esot jāuzrunā ar tu – vienalga, vai sarunas partneris ir tikko studijas beidzis jaunietis vai ministrs. Arī uz Absolventu dienu tiekot aicināti visi, vienalga, ir vai nav kluba biedri, jaunieši vai ministri!

Zīmējums: Gatis Buravcovs


Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? - Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai uzticies KNAB?

Kopā nobalsojuši: 35

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Aktuāli

Lai oligarhi izģērbjas(22)

KNAB varēja arī nebūt – vienu no galvenajiem apsvērumiem kandidēšanai uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu atklāj Jēkabs Straume. Uz 2002. gadā dibinātā biroja ...

Īru grūtā izvēle(3)

Īrija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur grūtniecības priekšlaicīga pārtraukšana ir atļauta tikai retos izņēmuma gadījumos. Gandrīz pilnīgs aborta aizliegums ik gadu piespiež tūkstošiem Īrija...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā

SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons

Pasaule

Vairāk Pasaule

Politika

Vairāk Politika

Tēma

Vairāk Tēma

In memoriam

Vairāk In memoriam

Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag

SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes