Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Hipercilpas teorija

Pēdējā laikā bieži piesauktajam cauruļvadu transportam jeb Hyperloop netrūkst gan aizstāvju, gan noliedzēju. Pirmie hyperloop uzskata par nākotnes transportu, bet otrie ir pārliecināti, ka hyperloop ir gluži vai afēra, no kuras vismaz pārskatāmā nākotnē nekas labs nav gaidāms.

Ar Hyperloop jeb hipercilpas ideju 2013. gadā nāca klajā pretrunīgi vērtētais Dienvidāfrikas izcelsmes ASV miljardieris Īlons Masks, kurš ir plaši zināms ar savām inovatīvajām iecerēm. Masks aprakstīja Hyperloop Concorde (virsskaņas pasažieru lidmašīnas) gaisa jeb aerohokeja un elektromagnētiskā lielgabala sajaukumu.

Sākotnējā koncepcija 

Atbilstīgi Maska iecerei īpašas, galvenokārt pasažieru, taču arī kravu pārvadājumiem paredzētas kapsulas pārvietosies pa sliedēm, iebūvētām speciālās virszemes caurulēs (to diametrs sākotnējā koncepcijā bija 2,23 m) ar zemu gaisa spiedienu vai pat vakuumu. Kapsulas uzņems ātrumu vai bremzēs, pateicoties elektromagnētiskajam laukam, kuru radīs sliedēs paslēpti īpaši elektromotori – no šejienes salīdzinājums ar elektromagnētisko lielgabalu –, bet brauciena laikā, lai samazinātu berzi, "lidos" virs sliedēm, pateicoties augšupejošām gaisa plūsmām jeb gaisa spilvenam, – no šejienes savukārt salīdzinājums ar aerohokeju. Jāpiebilst, ka priekšroku gaisa spilvenam, nevis vēl kopš 60. gadiem zināmajai magnētiskajai levitācijai Masks deva, uzskatot šo tehnoloģiju par lētāku, tomēr šis pieņēmums pēdējā laikā tiek bieži apšaubīts.

Visbeidzot – zems gaisa spiediens vai vakuums ļaus kapsulām pārvarēt skaņas ātrumu, līdzīgi kā Concorde. Kopumā plānots, ka sistēma, kuru darbinās galvenokārt atjaunojamā enerģija, ļaus kapsulām sasniegt ātrumu līdz 1220 km/h, kas ir divreiz lielāks par lidmašīnu ātrumu un trīs līdz četras reizes lielāks par vilcienu ātrumu. Tāpat tiek uzskatīts, ka Hyperloop trašu būvniecība izmaksās ievērojami lētāk nekā dzelzceļu izbūve, kā arī neprasīs lielus ekspluatācijas izdevumus, kas ļaus noteikt zemas biļešu cenas un padarīt cauruļvadu transportu pieejamu ikvienam braukt gribētājam. Rezultātā, savienojot ar Hyperloop lielpilsētas (kā piemēru Masks minēja ASV Kalifornijas pavalsts lielpilsētas Losandželosu un Sanfrancisko) vai biezi apdzīvotus reģionus, ievērojami palielināsies to iedzīvotāju mobilitāte, radīsies papildu ieguvumi ekonomikai utt.

Interesanti, ka Masks jau drīz pēc Hyperloop teorijas publiskošanas paziņoja, ka pats nenodarbosies ar ieceres īstenošanu dzīvē, vienīgi palīdzēs interesentiem ar padomiem un investīciju piesaisti. 

Ņemot vērā Maska popularitāti, interesentu, protams, netrūkst, un zināmākās no kompānijām, kuras cenšas attīstīt cauruļvadu pārvadājumus, ir Savienoto Valstu Hyperloop One un Hyperloop Transportation Technologies (HTT), Kanādas TransPod, Indijas DGWHyperloop u. c. Apspriesti tiek jau vairāki desmiti Hyperloop projektu, arī cauruļvada transporta izmantošana Igaunijas un Somijas savienošanai Hyperloop One izpildījumā. Zināmākās ieceres, protams, ir Losandželosas un Sanfrancisko savienošana, par kuru eksperti gan ir vienisprātis, ka šī līnija varētu sākt funkcionēt ne ātrāk kā 2023. gadā, kā arī HTT projekts Dienvidkorejā, kas teorētiski var kļūt par pirmo pasaulē reāli īstenoto, jo būvniecības sākšana tiek solīta jau nākamajā gadā, bet trases nodošana ekspluatācijā – 2021. gadā. Savukārt Hyperloop One 2024. gadā sola līniju, kas savienos Čehiju un Slovākiju, bet pavisam Eiropā ir iecerējusi deviņus maršrutus piecu tūkstošu kilometru kopgarumā (ieskaitot maršrutu starp Spāniju un Maroku). 

Jāpiebilst, ka nekādu komfortu kapsulas nesola, lai gan uzņēmumi, kas cenšas attīstīt Hyperloop tehnoloģiju, apgalvo, ka brauciens ar kapsulu sajūtu ziņā īpaši neatšķirsies no lidojuma ar lidmašīnu. Lai pasažieri nejustu pārslodzes, kapsulām ieskrienoties vai bremzējot, šos brauciena posmus iecerēts speciāli padarīt lēnākus, tomēr tiek uzskatīts, ka braucējiem vienalga nāksies rēķināties ar spiedienu 1,1–1,3 g robežās. Tāpat pārslodzes neizbēgami radīsies gan cauruļu līkumos, gan mainoties to augstumam attiecībā pret jūras līmeni (līdzīgi kā paceļoties un nolaižoties lidmašīnām), tāpēc iecere paredz, ka caurulēm jābūt iespējami taisnākām un vienmērīgākām augstuma ziņā.

Jāpiebilst, ka tradicionāli ir pieņemts uzskatīt, ka cilvēkiem bez īpašas sagatavotības pieļaujamā spiediena robeža ir 1,5 g, tā kā problēmas veselībai, braucot ar Hyperloop, diezin vai radīsies, lai gan arī sajūsmu šīs sajūtas daudziem neizraisīs. 

Visu rakstu lasiet žurnāla Sestdiena 17.-23.novembra numurā!

Top komentāri

reptilis
r
Viss nav tik vienkārši....Masks ir liels viltnieks:)))...un māk piesaistīt naudu.
Virziens pareizs
V
Kalifornija ar savaam zemestriiceem ir iistaa vieta, kur aizpumpeet valsts budzeta naudu! https://www.forbes.com/sites/ethansiegel/2015/06/03/the-voyage-no-one-wants-to-take-why-the-hyperloop-is-a-catastrophe-waiting-to-happen/#38dfbe3e4a82
jautrība
j
Visi izgudrojumi jāizmēģina ar pašiem izgudrotājiem.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai Ziemassvētku dāvanas jau esi sagādājis?

Kopā nobalsojuši: 134

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Bez postmodernas mēdīšanās

Pianists Vestards Šimkus kinoteātra Splendid Palace 95 gadu jubilejā sacerējis mūziku 1928. gada mēmajai Čārlija Čaplina filmai Cirks, ko pirmatskaņos seansos 18. un 19. decembrī.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata