Pie saviem jēdzieniem ir ticis Tarantīno ar "tarantīnisku stilu", Linčs ar "linčiskumu" un Kubriks ar "kubrikismu". Bet kas galu galā ir stils? Andersonam tas ir viss: forma un saturs. Estētiski viņš ir viens no konsekventākajiem autoriem šī brīža ASV kinematogrāfā – viņš trīs desmitgades kopis, lutinājis un slīpējis savu stilu, un viņa filmas zina, citē, atmiņās spēj attīt pat tie, kas redzējuši vien fragmentus vai stila atdarinājumus, kuru nebūt nav mazums. Neilgi pēc Andersona jaunākās filmas – spiegu un ģimenes drāmas krustojuma Feniķiešu shēma/The Phoenician Scheme (2025) – izrādīšanas Kannu galvenajā konkursā tā ir nonākusi uz ekrāniem arī Latvijā.
Andersons sev raksturīgajos tirkīza, zefīra un smilšu pasteļos risina Feniķiešu shēmu bez sānslīdēm no viņa pēdējās desmitgades darbiem. Attīstot ideju par plutokrātisku politbiznesmeni, ekspluatatoru un korumpantu Anatolu "Žažu" Kordu (Benisio del Toro), kura impērijas zirneklis 50. gadu sākumā ir uz sabrukuma robežas, Andersons un Romāns Kopola scenārijā veido ģimenes sāgas un Krusttēva līniju. Filma sākas kā dēku stāsts, kurā Montija Paitona manierē Korda izdzīvo pēc lidmašīnas avārijas (tā viņam ir jau sestā), kuru izplānojusi ASV valdība. Pēc izdzīvošanas magnāts pieņem lēmumu rūpēties par saviem deviņiem bērneļiem un vecāko meitu Līzlu (lomā Keitas Vinsletas meita Mija Tripltone). Savā vecākajā atvasē – mūķenē ar vampa lūpām un acuēnām, kuras aizlienētas no Izabellas Rosellīni, – viņš saskata mantinieci. Ar Līzlu un sekretāru Bjērnu (Maikls Sera) šķietamais antivaronis tad arī dodas glābt savu impēriju.
Feniķiešu shēma ir intensīva fiziskā komēdija, bet vienlaikus arī neviendabīgs darbs – līdztekus groteskajām politbiznesa dēkām tiek izspēlēta Kordas tiesa un šķīstīšana debesīs, kur dieviņa lomā ir pats Bils Marijs un Vilems Defo ir tā kunga ganiņš. Andersons burtiski nobaro katru ekrāna kvadrātcentimetru ar kādu savu domubiedru – Tomu Henksu, Braianu Krenstonu, Skārletu Johansoni, Džefriju Raitu un, ticiet man, vēl daudziem citiem. Būtu daudz interesantāk aprakstīt katra varoņa vizuālās aprises, biogrāfijas un kabatas saturu, tamdēļ rodas jautājums, ko īsti ar šiem aktieriem un viņu epizodisko planēšanu kadrā Andersons dara? Varbūt var teikt, ka remdenā manierē izklaidē – tāpat kā viņa filmā Francijas Vēstnesis/The French Dispatch (2021) ar franču 1968. gada studentu nemieru aizdaru, tā arī šajā darbā zvaigžņu klātbūtne gurdina.
Jaunākajā darbā ir visas komponentes, kuras ir Andersona spilgtākajos darbos, piemēram, Viesnīcā Diženā Budapešta/The Grand Budapest Hotel (2014) un Roalda Dāla stāstu ekranizācijās – īsfilmās, kuras tapa Netflix paspārnē (tās ir skatāmas platformā vēl joprojām). (Cita starpā īsmetrāža Lieliskais stāsts par Henriju Šugaru/The Wonderful Story of Henry Sugar (2023) ieguva Oskaru kā labākā īsmetrāžas spēlfilma.) Feniķiešu shēma ir iecerēta kā ģimenes drāma par tēva un meitas satuvināšanos visneprātīgākajos viena procenta varas apstākļos, kur ir spiegi, arābu princis, bultas šaujoši īsstaru bikšu puikas, entomologs un ar reti savādu sasuku apveltīts Benedikts Kamberbačs. Tā ir ekscentriskā pasaules vēsture, kurā Korda kā pilsonis Keins nemaz nav tik slikts cilvēks, taču tā visa efekts – nedaudz garšas, bet ne pēcgaršas.
FENIĶIEŠU SHĒMA ★★★ REŽ. VESS ANDERSONS
Kino izlase
ROMA (1972)
Ironija mūžīgajā pilsētā paša Federiko Fellīni acīm – tajā rit laicīgā dzīve ar automašīnu piruetēm, modes skati Vatikānā, dziņu karnevālu un ģimene tiek pieminēta kā pats svētākais. Lai gan Fellīni savos darbos daudz izmantojis alter ego (piemēram, 8½ (1963)), Roma šķiet jau kā vizuālu atmiņu eposs par viņa mātes dzimtajām ielām, kurās ienācis viņa dubultnieks. Jāredz, ja tas vēl nav noticis.
Kad: 11.06., 19.06. u. c.
Kur: Splendid Palace brīvdabas kino
ONE TO ONE: JOHN & YOKO (2024) ★★★★
Ar nelielu skepsi allaž nolūkojos uz muzikālajām biogrāfijām. Tomēr Kevina Makdonalda (Pēdējais Skotijas karalis/The Last King of Scotland (2006)) un Sema Raisa-Edvardsa hronika par Džona Lenona un Joko Ono attiecībām 70. gados, dzīvojot Griničvilidžā un gatavojoties labdarības koncertam, ir atmiņu un skaņu akvarelis. Mūzikas cienītāju obligātā skatāmviela.
Kur: kinoteātros
VESA ANDERSONA FILMU IZLASE
Sešas Andersona filmas, sākot ar Ūdensdzīvi ar Stīvu Zisū/Life Aquatic with Steve Zissou (2004), Ceļojumu uz Dardžilingu/The Darjeeling Limited (2007) un beidzot ar salīdzinoši neseno Francijas Vēstnesi, iespējams skatīt uz lielā ekrāna. Lai vai cik vērienīgus tēlus un to vēstures neradītu Andersons, visas filmas vieno ģimenes motīvs – tas ļauj viņa stila perfekcijā izturēto filmu "pirkstiem" nedaudz pieskarties pārlaicībai.
Kad: 07.–28.06.
Kur: Forum Cinemas