Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kristīgās ticības etaloni

Šā gada 15. oktobrī Romas katoļu baznīcas jau tāpat daudzskaitlīgais svēto saraksts papildinājās ar vēl 35 cilvēku vārdiem, kurus Svētā Pētera laukumā notikuša dievkalpojuma laikā kanonizēja, proti, iecēla svēto kārtā pāvests Francisks.

Svētie mocekļi un fatimas vizionāri

Gandrīz visi jaunie svētie ir tā dēvētie asinsliecinieki – cilvēki, kas nogalināti ticības dēļ. 30 no viņiem ir misionāri, kas gājuši bojā 1645. gadā Brazīlijā notikušajās holandiešu kalvinistu rīkotajās katoļu vajāšanās, bet vēl trīs ir 12 un 13 gadu veci Meksikas indiāņi, kuri 1527. gadā gāja bojā mocekļa nāvē, jo atteicās no savu tautiešu prasības novērsties no katoļu ticības un atgriezties pie senču reliģijas. Tāpat pāvests kanonizēja arī XX gadsimta spāņu priesteri un skolotāju Faustino Miguesu un 1739. gadā mirušo kapucīņu priesteri Andželo no Akri, kas savā dzimtenē tiek dēvēts par Kalabrijas apustuli.

Iepriekšējā kanonizācija notika šā gada maijā pāvesta Franciska apustuliskā ceļojuma uz Fatimu laikā, kad svēto kārtā tika iecelti divi no trim tā dēvētajiem Fatimas vizionāriem – brālis un māsa Francisks un Žasinta Marto. Kanonizācija notika tieši simt gadu pēc tam, kad netālu no nelielās Fatimas pilsētiņas Portugālē trim septiņus līdz 10 gadu veciem aitu ganiem parādījās, kā tiek uzskatīts, Jaunava Marija jeb Dievmāte. Kopumā Dievmāte ik pēc mēneša parādījās bērniem sešas reizes. Tieši pašu Dievmāti (kuru ganiņi raksturoja kā baltā tērptu sievieti, spožāku par sauli) neviens cits gan nespēja ieraudzīt, tomēr pēdējā Fatimas Dievmātes parādīšanās reizē, 1917. gada 13. oktobrī, septiņdesmit tūkstoši cilvēku (šis skaitlis gan variē robežās no 30 līdz 100 tūkstošiem), starp kuriem bija arī žurnālisti un varas iestāžu pārstāvji, piedzīvoja tā dēvēto Saules brīnumu, kuru Dievmāte it kā bija apsolījusi bērniem. Pēkšņi apstājās stipra lietusgāze, parādījās zilas debesis, bet Saule, kā šķita skatītājiem, sāka laisties lejup, vienlaikus uguņojot un lēkājot pa debess jumu, turklāt Saules brīnums jeb Saules deja, kas ilga kopumā 12 minūšu un bija redzama līdz pat 40 km lielā attālumā, atkārtojās trīs reizes.

Jāpiebilst, ka par svētajiem pasludinātie bērni Francisks un Žasinta mira vēl pusaudža gados, bet trešā Fatimas vizionāre, viņu māsīca Lūsija, kura nodzīvoja pāri 90 gadiem, vēlāk pierakstīja trīs tā dēvētos Fatimas pareģojumus, kuri tiek uzskatīti par saņemtiem no Dievmātes, un kurus, jāpiebilst, ir iespējams traktēt dažādi. Tāpat Fatima ir kļuvusi par vienu no lielākajām svētceļojumu vietām pasaulē. Lai vai kā, nekāda racionāla izskaidrojuma visiem šiem fenomeniem nav, izņemot vienīgi NLO vizīti uz Zemes.


Četras pakāpes

Atbilstīgi kristīgajiem ideāliem dzīvojušu, ticības vārdā savu dzīvību ziedojušu vai vēl kādus citus piemērus pārējiem kristiešiem rādījušu cilvēku iecelšanu svēto kārtā Vatikāns pārņēma savā pilnīgā kontrolē XIII gadsimtā. Svēto, galvenokārt mocekļu, nav trūcis arī iepriekš, tomēr viņu atzīšanas process bija lielā mērā atstāts pašplūsmā, tāpēc gadījās situācijas, ka parādījās tādi galvenokārt vietējas nozīmes svētie, par kuriem katoļu baznīcas vadība pat nebija informēta. Tāpat mēdza gadīties, ka vietējas nozīmes svēto biogrāfijas ir visai patālas no Vatikāna priekšstatiem par kristīgu dzīvesveidu, svēto kārtā iekļuva pat pa kādam ķecerim ar uzskatiem, kas atšķirīgi no Vatikāna dogmām. Vatikāns, protams, centās šādus gadījumus novērst, tāpēc vispirms tika pieņemts lēmums, ka iecelšana svēto kārtā nav iespējama bez pāvesta ziņas, bet vēlāk tika izveidota arī atbilstīga iecelšanas procedūra.

Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27.oktobra numurā!

Top komentāri

Svētie dzīvo mūsu vidū.
S
Arī pāvestu vidū tādi ir.
reptilis
r
Kā rakstītu Šekspīrs - nav skumjāka stāsta,kā stāsts par muļķi pāvestu:(((
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 700

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Dziestošo rītu pusē(1)

Iznīcinot lauku skolu, iznīcinām kultūras un sociālo vidi. Skola ir kā saturošais elements, kas uztur visu pagasta dzīvi. Tā par mazo skolu nozīmi saka Kārsavas novada domes priekšsēdēt...

Kas galvā skan

Cik bieži jūsu domās ir klusums, un kas parasti galvā skan, kad tā nav? Cik daudz tajā ir skaistas mūzikas, cik trokšņa un nevajadzīgu, uzreiz aizmirstamu skaņu?

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata