Ilgas un patīkamas dzīves pamatā ir daudzi priekšnoteikumi – patīkams klimats ar tīru gaisu, veselīgs uzturs un dzīvesveids, augsta līmeņa medicīniskā aprūpe, ekonomiskā attīstība un pat dzīvesprieks. Ņemot vērā visus šos faktorus, varam diezgan viegli iztēloties, kurās Eiropas valstīs cilvēki izbauda garāko mūžu – tās meklējamas tuvāk Vidusjūrai un ir samērā turīgas.
SARAKSTA LEJASGALĀ
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākais saraksts apliecina to, ko daudzi no mums jau nojautuši. Pirmajās trīs vietās ierindojas Šveice, Spānija un Itālija. Vidējais mūža ilgums Eiropas Savienībā (ES) ir 81,5 gadi, bet saraksta augšgalā esošo zemju iedzīvotāji dzīvo vidēji aptuveni par trim gadiem ilgāk. Šveicē 84,2 gadus, Spānijā 84 un Itālijā – 83,8 gadus. Ilgdzīvotāju pirmajā desmitniekā iekļuvušas arī Malta, Luksemburga, Zviedrija, Francija, Norvēģija, Islande un Īrija.
Latvija diemžēl atrodas šī saraksta lejasgalā, krietni iepaliekot pat no abiem Baltijas kaimiņiem. Ar 75,9 gadu vidējo mūža ilgumu no ES dalībvalstīm apsteidzam tikai Bulgāriju, kamēr, piemēram, kara plosītajā Ukrainā, kur statistikā tiek ņemti vērā arī frontē kritušie cilvēki, vidējais mūžs ir 73,4 gadi.
No baltiešiem vislabākajā situācijā ir ziemeļu kaimiņi. Igauņi dzīvo vidēji 78,8 gadus, bet lietuvieši – 77,3.
MŪŽA ILGUMS PIEAUG
Ikgadējā ziņojumā Health at a Glance: Europe vēstīts, ka Eiropas valstīm kopumā izdevies tikt pāri Covid-19 radītajiem izaicinājumiem un prognozētais dzīves ilgums atkal pieaug. Tas vecajā pasaulē jau par 0,2 gadiem pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni. Tomēr pētnieki brīdina, ka visā Eiropā iezīmējas kopīga problēma – medicīnas personāla trūkums. Līdz ar dzīves ilguma pieaugumu sabiedrībā palielinās senioru īpatsvars, kuriem biežāk nepieciešama medicīniskā aprūpe, tādēļ jāsagatavo vairāk speciālistu. OECD ziņo, ka ārstu pietrūkst 20 valstīs, bet medmāsu un slimnieku kopēju – 15 valstīs. Kopumā tie ir vismaz 1,2 miljoni mediķu.
Nākotnē vajadzēšot vēl vairāk ārstu. 2023. gadā par 65 gadiem vecāku personu īpatsvars bija 21% no visas sabiedrības, bet līdz 2050. gadam tas sasniegšot jau 29%. Lai arī liela daļa eiropiešu pēc pensijas vecuma sasniegšanas nodzīvo vēl ap 20 gadiem, vismaz puse no šī laika aizrit, cīnoties ar hroniskām slimībām. Īpaši grūta situācija esot sievietēm. Kundzes dzīvo ilgāk par vīriešiem, taču viņas biežāk piemeklē nopietnas veselības problēmas.
JĀDZĪVO VESELĪGĀK
Pētījuma autorus bažīgus dara arī fakts, ka cilvēki negribīgi atsakās no veselību apdraudošiem ieradumiem. Alkohola patēriņš Eiropā joprojām ir visai augsts, 18% no visiem pieaugušajiem ir aizrautīgi smēķētāji, trūcīgo sabiedrības slāņu pārstāvji nenodrošina sabalansētu uzturu, un liela daļa eiropiešu apdraud savu veselību ar mazkustīgu dzīvesveidu. Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus par vēlamo fizisko aktivitāšu apjomu cenšas ievērot vien 15% no visiem Eiropas pilngadīgajiem iedzīvotājiem.