19. oktobra rītā viens no Francijas nacionālajiem simboliem – Luvra – piedzīvoja, iespējams, pārdrošāko zādzību, kāda jebkad tikusi īstenota kādā no muzejiem. Četri par strādniekiem pārģērbušies zagļi (vai laupītāji – kā tieši tiks klasificēts šis noziegums, noteiks izmeklēšana) izmantoja septiņu minūšu ilgu intervālu, kad muzejā tiek daļēji atslēgta signalizācija, lai iekļūtu Luvras Apollona galerijā, kurā ir izstādītas Francijas imperatora Napoleona un viņa pēcteču dārglietas.
Ne tikai izmeklētāji, bet arī sabiedrība joprojām nododas minējumiem, kas varētu būt Luvras laupīšanas īstenotāji.
DIVU IMPERATORU DĀRGLIETAS
Kā vēsta Francijas prese, noziedznieki pie muzeja piebrauca ar iepriekš nozagtu automašīnu ar izbīdāmām kāpnēm, kas neraisīja aizdomas, jo automašīna apstājās pie vienas no remontā esošajām muzeja ieejām zem Apollona galerijas. (Francijas pilsētās šādas automašīnas tiek plaši izmantotas, piemēram, mēbeļu nogādāšanai vai izvešanai no ēku augšējiem stāviem.) Divi no noziedzniekiem vadīja automašīnas pacēlāju, bet divi citi signalizācijas atslēgšanas brīdī ar slīpmašīnu pārzāģēja restes vienam no logiem, izsitot stiklu, iekļuva galerijā un, sasitot vitrīnas, nolaupīja vismaz astoņus ārkārtīgi vērtīgus juvelierizstrādājumus. Nolaupītā vērtību izteikt naudā pat īsti nav iespējams (lai gan tā tiek lēsta lielāka par simt miljoniem eiro), jo visiem izstrādājumiem ir arī milzīga kultūrvēsturiskā un mākslinieciskā vērtība. Pēc tam noziedznieki aizbēga no notikuma vietas ar motorolleriem. Kopumā šai laupīšanai bija nepieciešamas pat ne septiņas, bet gan tikai četras minūtes.
Zināmākais no nolaupītajām dārglietām ir imperatora Napoleona otrās sievas Austrijas Marijas Luīzes dārglietu komplekts – slavena franču juveliera Fransuā Reņo Nito darinājums, kas sastāv no 32 sarežģīti slīpētiem smaragdiem un 1138 briljantiem. Napoleons šīs dārglietas uzdāvināja Marijai Luīzei 1810. gada martā.
Vairākums citu nolaupīto dārglietu, cik noprotams no preses ziņām, savulaik ir piederējušas Francijas otrā imperatora Napoleona III dzīvesbiedrei imperatrisei Eiženijai. Viņa bija leģendāra ar savu izsmalcināto gaumi un mīlestību pret grezniem tērpiem un dārglietām. Jāpiebilst, ka, pateicoties imperatrisei Eiženijai, kura parasti tiek uzskatīta par pirmo modes ikonu, Parīze arī ir kļuvusi par pasaules modes galvaspilsētu. Kā labi noprotams, ārkārtīgi vērtīgu dārglietu imperatrisei netrūka un zināmākās no tām tagad atrodas laupītāju rokās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!