Izšķirošās minūtes

Aleksandram jau kopš bērnības bijusi interese par medicīnu. Gribējis kļūt par ķirurgu, taču nav ticis budžeta grupā, lai gan atzīmes bijušas labas. Tad izvēle nosliekusies par labu ārstu palīgiem. Prakses laikā bijusi iespēja strādāt arī slimnīcā un studiju laikā bijušas šaubas, vai palikt jomā, ko mācās. Taču tieši pieredze Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) devusi atbildi uz jautājumu – kas ir tas, ko Aleksandrs vēlas dzīvē darīt.

"Tieši tie neatliekamie gadījumi ir tas, kas man patīk. Tā ir cita specifika, citas emocijas. Tie ir gadījumi, kad, piemēram, cilvēkam ir apstājusies sirdsdarbība, viņš neelpo, un tad tu viņu "palaid"," jaunais vīrietis stāsta par veiksmīgiem reanimācijas gadījumiem.

Tāpat ir gadījumi, kad jāpieņem lēmums. Aleksandrs atceras, kā stāvējis aiz dzīvokļa durvīm, blakus ir ugunsdzēsēji, kas varētu tās atmūķēt. Cilvēks aiz durvīm izklausās līdzīgi, kā tas mēdz gadīties alkohola reibumā. Arī kaimiņi esot norādījuši, ka tā varētu būt. "Un tad tev ir jāpieņem lēmums – vai viņš ir alkohola reibumā, vai viņam ir nokrities cukura līmenis. Tas cilvēks vairs nerunāja, un es tomēr nospriedu, ka mēs vērsim vaļā durvis. Viņam bija hipoglikēmiskā koma. Ja mēs uzskatītu, ka viņš ir reibumā un aizbrauktu, tā cilvēka vairs nebūtu," saka mediķis.
 

Lēmums, kas var izglābt

Aleksandra ikdienā ir arī daudz nepamatotu izsaukumu. Tipiskas ir situācijas, kad cilvēks nevar tikt uz poliklīniku vai viņam nav naudas, lai nopirktu ārsta izrakstītās zāles. "Protams, mēs arī daudz braucam stāstīt, kā jādzer paracetamols," saka jaunais vīrietis. Viņš atceras gadījumu, kad kundze gados izsaukusi ātros, viņai blakus ir zāles, taču bail pašai pieņemt lēmumu tās lietot bez ārsta uzraudzības. Tad sanācis tā, ka NMPD pārstāvji iedevuši viņai pašas zāles.

Taču Aleksandrs atgādina, ka šādi gadījumi var slikti beigties citiem. Pašam prātā palikušas divas šādas reizes. Kauguros vienlaikus izsaukumos strādājušas trīs brigādes – viena braukusi pie personas alkohola reibumā, otra pie bērna ar temperatūru, un trešā pie vecākas kundzes ar spiediena problēmām. 

"Iznāca tā, ka mēs tajā brīdī atbrīvojāmies pirmie. Uzreiz iedeva izsaukumu uz bezsamaņu. Mēs aizbraucām un viss, ko varējām izdarīt, – konstatēt nāves faktu. 30 gadu veca sieviete, kurai palika trīs bērni. Ir skaidrs, ka tur nav vainīgs dienests. Varbūt dispečeram ir jāpieņem mazāk zvanu, bet arī viņam grūti novērtēt," pārdomās dalās glābējs. Runājot par šo reizi, Aleksandrs ir pārliecināts – ja nebūtu aizkavējušies iepriekšējos izsaukumos un būtu tikuši ātrāk, sievieti būtu varējuši izglābt. 

"Cilvēkam XXI gadsimtā ar hipoglikēmiju nevajadzētu aiziet," viņš ir pārliecināts.

Citā situācijā ar kolēģi bijuši Rīgā pie cilvēka alkohola reibumā, kurš bijis agresīvs, pieprasījis, lai vedot uz slimnīcu, ka esot jāšuj kautiņa laikā iegūta brūce. Taču, ziņojot dienestam, brigāde pieņēmusi lēmumu doties tālāk. Nākamajā izsaukumā bijis pacients bezsamaņā. Lai gan laiks, pēc Aleksandra domām, pagājis daudz un ar kolēģiem tikuši izsaukuma vietā tikai pēc septiņām minūtēm, tomēr pēc 20 minūtēm cilvēkam atjaunojusies sirdsdarbība. "Man grūti pateikt, kas būtu bijis, ja mēs būtu vairāk paklausījuši tam dzērājam," atzīst mediķis.
 

Arī šoferis

Aleksandrs strādājot arī brigādē, kur mediķis vienlaikus ir arī NMPD automašīnas šoferis. Ieviešot šādas izmaiņas, dienests saskāries ar sabiedrības neizpratni – vai mediķi varēšot koncentrēties primārajam – dzīvības glābšanai, vai nebūs ceļu satiksmes drošības apdraudējumu? Taču Aleksandrs uzskata, ka bažām nav pamata, un viņu pašu izmaiņas ļoti apmierina. Nav mazsvarīgi, ka pārmaiņas ļāvušas arī vairāk nopelnīt. Ar kolēģiem bijuši speciālās apmācībās – tieši tādās pašās kā pārējie šoferi, kas uzsāk darba attiecības ar NMPD.