Kā Radzevičs Līdaku slīcināja

Būtu maigi teikts, sakot, ka 19. februāra ziņa par Rīgas izpilddirektora Jura Radzeviča (GKR) rīkojumu atlaist no amata Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētāju Ingmāru Līdaku, cilvēku, kurš pirmais nāk prātā, iedomājoties Rīgas zoodārzu, nāca kā pārsteigums. "Pirmsvēlēšanu karsonis", "Gods kampt Rīgai kampj, ko vēl var" – tāds bija daudzu komentāru saturs. "Ja nu kāds tajā mafiozņiku midzenī bija savā vietā, tad tas bija Ingmārs," skarbs bija tviterlietotājs Kārlis Seržants, bet Elita Veidemane atzīmēja, ka Radzeviča kungs gadu gaitā laikam nav pamanījis, kā Rīgas domes barotavās visādi šmaukļi saņēma (zaga) miljonus: "Kaut kā nav manīts, ka pa Rīgas ielām klīstu atlaistie kādreizpelnītāji..."

Kā Līdakas un valdes locekļa Andra Morozova atstādināšanas iemesls tika minēts nesaimnieciska rīcība ar 22 873 kvadrātmetrus lielo zoodārza zemesgabalu un tā piegružošana un pretlikumīga līguma slēgšana par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Tagad Rīgas dome panākusi, ka darbu zaudējuši visi iepriekšēji zoodārza valdes locekļi, jo pērnā gada novembra vidū no valdes aizgāja arī ilggadējie zoodārza darbinieki Edgars Vītols un Uldis Želubovskis. Par zoodārza valdes priekšsēdētāju iecelts Rolands Greiziņš, kurš šo amatu pildīja laikā no 2004. līdz 2017. gadam, par valdes locekli – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls. Andris Morozovs pieļāvis, ka patiesais valdes atlaišanas iemesls ir vairāku miljonu vērts 22 873 kvadrātmetrus liels Mežaparka zemesgabals, kas 2011. gadā uz desmit gadiem nodots Rīgas zooloģiskajam dārzam bezatlīdzības lietošanā, – atlaižot valdi, tiek sagatavota augsne Rīgas pilsētai piederoša īpašuma atsavināšanai. Līdzās šiem abiem atlaišanas iemesliem – oficiālajam un Morozova paustajam – tiek minēta arī Gods kalpot Rīgai vēlme zoodārza vadībā pirms pašvaldības ārkārtas vēlēšanām iesēdināt savējos.

Līdakam pašam piespiedu atvaļinājums nāk arī par labu, viņš tagad māca savu 90 gadu veco mammu staigāt pēc gūžas operācijas. Kā arī cer, ka viņa zoologa prasmes un pieredze zoodārzam vēl var noderēt.

Ziņa par tavu atlaišanu no Rīgas zoodārza vadības pārsteidza daudzus, komentāros bija lasāma neizpratne, kāpēc tiek atlaists cilvēks, kurš ilgus gadus tik daudz ir nozīmējis zoodārzam. Bet ko zoodārzs nozīmē tev?

Godīgi sakot, būtībā visu. Arī tos 11 gadus, kamēr es biju Saeimā, kabinets zoodārzā man bija saglabāts. Katru brīvo brīdi tur pavadīju, mēģināju palīdzēt ar medijiem un sabiedriskajām attiecībām, ar savu padomu lektoriem un pasākumu rīkotājiem. Pagājušā gada 13. decembrī palika 30 gadu, kopš strādāju Rīgas zoodārzā. Tā ir mana pirmā darbavieta, un, loģiski izvērtējot situāciju, neko citu arī neprotu.

Esi bijis arī politikā. Kas tur ar cilvēku notiek – viņš kaut ko iemācās vai tikai pazaudē to, ko pratis?

Protams, iemācās. Divtūkstošo gadu sākumā sāku ar Rīgas domi, Saeima bija tikai loģisks turpinājums. Kā visur, arī politikā ir ļoti daudz nežēlības, un otra lieta – politikā tu iemācies pazīt cilvēkus. Tagad, divus pēdējos gadus darbojoties zoodārza vadībā, tas man bija ļoti būtiski. Cilvēks ir pats galvenais. Ja viņš jūtas labi, tad arī strādā labi un arī dzīvnieks ir labi aprūpēts.

Šie divi gadi ļoti lielā mērā bija veltīti tam, lai zoodārzā būtu kolektīvs. Neesmu ne jurists, ne būvnieks, tās lietas jādara tiem, kas to prot, mana lieta bija darbs ar cilvēkiem. Un ar zooloģiskā dārza reputāciju. Mūsdienās zooloģiskais dārzs var eksistēt tikai tad, ja ļoti domā par savu reputāciju un savām prioritātēm – gan dzīvnieku labturību, gan vides izglītību. Zoodārza eksistencei ir jābūt ar jēgu. Tajā brīdī, kad zooloģiskais dārzs kļūst par komercsabiedrību vārda tiešajā nozīmē, sākas zooloģiskā dārza gals. Tieši par to es baidos.