Ir viens vārds, kuru režisore Kautera Ben Hania vēlas, lai mēs ielāgotu, – Hinda Rami Ijada Radžaba. Kā secināts izmeklēšanā, Gazā dzīvojošās piecgadīgās meitenītes ģimenes automašīnas virzienā tika raidītas 355 lodes. Pēdējā pusotra gada laikā Palestīnā un citviet Hindas Radžabas vārds simbolizē traģisku bērna nāvi, kuru varēja novērst un kurai nevajadzēja notikt. Filma veidota no viņas glābēju redzesloka, un tajā izmantoti autentiskie meitenes sarunu ieraksti. Vienīgā meitenes liecība – viņas asaru pilnā balss dzīves pēdējās stundās.
2024. gada 29. janvārī palestīniešu meitene ar tēvu un vēl pieciem citiem ģimenes locekļiem atradās Kia automašīnā Gazā, bēgot no Izraēlas armijas uzbrukuma. Hinda palika pēdējā starp dzīvajiem. Meitenei izdevās sazvanīt Palestīnas Sarkanā Pusmēness biedrību, kas caur Sarkano Krustu nodarbojas ar palīdzības koordinēšanu Gazā. Viņa lūdzās, lai ierastos kāds, kas viņu izglābj, jo tuvinieki ir «aizmiguši», taču paramediķi neieradās. Arī viņi tika nogalināti 50 metru attālumā no mašīnas. Tas viss ir ierakstīts audio failos, kurus Ben Hania integrējusi filmā, kurā aktieri atveido glābšanas centra darbiniekus. Kinodarbs veidots kā askētiska kamerdrāma, un nevienu citu mēs tā arī neieraugām – ne Hindu, ne paramediķus, ne arī armijas pārstāvjus.
Nule kā noritējušajā Venēcijas kinofestivālā Ben Hanias emocionāli satricinošais darbs izpelnījās unikālu uzmanību – pirmizrādi noslēdza 23 minūšu ilgi aplausi, bet nākamajā dienā preses konferencē žurnālisti radošo komandu sagaidīja ar stāvovācijām. Režisore saņēma Sudraba lauvu – otru svarīgāko festivāla godalgu –, piekāpjoties Džima Džārmuša remdenajai filmai Tēvs māte meita dēls/Father Mother Sister Brother (2025), kas vēsta par pārtikušās pasaules ģimeņu problēmām trijās vinjetēs.
Ben Hanias filma ir iedarbīga un apdullinoša. Piecgadīgās meitenes kliedzieni «brauc man pakaļ» rada iznīcinošu efektu. Ben Hania ir vieda un atjautīga kinoveidotāja, kas saplūdina dokumentālā un aktierkino robežas. Francijā dzīvojošā režisore iepriekš jau nonākusi uzmanības lokā ar Latvijā izrādīto dokumentālā un aktierkino krustojumu Četras meitas/ Four Daughters (2023), kas tika izvirzīta Oskaram kā labākā dokumentālā filma.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12. - 18. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!