Demogrāfiskās tendences norāda uz to, ka pensionēšanās vecumu sasniedz un līdz ar to aktīvās darba gaitas beidz vairāk cilvēku, nekā ir to jauniešu, kuri sāk strādāt.
Tas darba devējiem liek racionāli plānot personāla politiku, ieviest procesu automatizāciju un koncentrēties uz tiem biznesa virzieniem, kuru attīstībai patlaban ir un nākotnē būs nepieciešamie speciālisti.
Tiem jauniešiem, kuri sāk savu karjeru, ir mazāka konkurence par vakancēm, nekā tas bija paaudzei, kura karjeru sāka XX gadsimta nogalē, taču vienlaikus šolaiku jauniešiem nākas rēķināties ar to, ka tieši daudzus iesācēju amatus un piestrādāšanas darbus aizstāj tehnoloģijas.
Nodarbinātības eksperti atzīst – ir darba devēji, pie kuriem strādāt gribētāji, tā sakot, stāv rindā, un ir speciālisti, kurus darba devēji cenšas noalgot un noturēt, taču vienlaikus ir arī tādi darba devēji, kuri vakances nevar aizpildīt, un tādi cilvēki, kuri darbu nevar atrast pat gada laikā. Plaisa starp populārajiem un nepopulārajiem darba devējiem, kā arī starp pieprasītajiem speciālistiem un ilgstošajiem bezdarbniekiem pagaidām neizzūd.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00