Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 21. aprīlis
Marģers, Anastasija

Aug darbinieku prasības

Gads sākās ar streiku vilni. Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā tas turpinās arī martā. Francijā transporta jomas darbinieki ir draudējuši pat ar septiņus mēnešus ilgiem protestiem, ja netiks apmierinātas viņu prasības par lielākām algām. Šīs ziņas varētu palikt tikai virsrakstos, taču tās ietekmēs arī mūsu maciņus, jo algu pieaugums stimulē inflāciju, un, ja tā saglabāsies virs 2%, tad Eiropas Centrālā banka, visticamāk, procentu likmes vēl nesamazinās.

Pēdējos divos gados esam piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu. Augsta inflācija uzņēmumus ietekmē dažādos veidos. No vienas puses, pieaug elektroenerģijas, izejmateriālu, transporta un citu pozīciju izmaksas. No otras puses, pieaug arī ieņēmumi, kas nozīmē, ka inflācijas dēļ uzņēmumiem ir vairāk naudas. Runa nav tikai par bankām, kas gūst lielāku peļņu no paaugstinātām procentu likmēm, arī visu uz pārdošanu orientēto uzņēmumu rīcībā ir vairāk naudas. Vienlaikus, pieaugot dzīves dārdzībai, pieaug arī darbinieku prasības pēc lielākām algām.

Droši vien kāds iebildīs, ka inflācija taču ir samazinājusies. Un tā ir. Eiropā 2023. gadā cenas pieauga, taču ne tik krasi kā 2022. gadā. Līdzīgi bija arī Baltijā. Tāpēc te ir vērts akcentēt kādu interesantu sakarību starp cenām un algu pieaugumu. Proti, algas uz inflāciju vienmēr reaģē ar zināmu laika nobīdi. Ja noteiktā gadā cenas pieaug, tad nepieciešamība palielināt algas parasti darbiniekus sasniedz tikai gada beigās, bieži vien pat nākamā gada sākumā, kad parasti notiek sarunas par algām nākotnē. 

Pēdējā laikā bezdarba līmenis Eiropā ir zems – tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir ierobežotas vienošanās iespējas ar darbinieku pārstāvjiem. Ja bezdarba līmenis būtu augsts, tad darbiniekiem būtu mazākas iespējas panākt prasību izpildi, jo, tēlaini izsakoties, pie durvīm gaidītu gara darba meklētāju rinda. Tagad tā nav.

Eiropas ekonomikai nākotnes perspektīvas nav īpaši daudzsološas. Jo dažādas ekonomikas prognozes nonāk tuvāk konkrētajam prognožu periodam, jo zemāki kļūst šie skaitļi. Starptautiskais Valūtas fonds 2023. gada oktobrī Eiropas tautsaimniecībā visai nozīmīgajai Vācijai šim gadam prognozēja 0,9% ekonomikas izaugsmi, savukārt Eiropas Komisija savā novembra prognozē bija nedaudz pesimistiskāka, paredzot 0,8% izaugsmi. Viens no Eiropā prestižākajiem makroekonomikas izpētes institūtiem IFO, kas bāzēts Minhenē, šāgada janvārī prognozēja, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts 2024. gadā pieaugs tikai par 0,3%. 

Runājot vispārīgi, var teikt, ka Eiropas ekonomika šogad ir visai stagnējoša. Līdzīga tendence vērojama arī Ziemeļvalstīs un Baltijā. Tā, piemēram, Igaunijā pērn oktobrī Finanšu ministrija prognozēja 2,4% tautsaimniecības izaugsmi, savukārt decembrī Centrālā banka jau paredzēja ekonomikas kritumu 0,4% apmērā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Brauc pie kaimiņiem

Mūsu valstī tūrisma industrija atgūstas lēnāk nekā Igaunijā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses