Cer uz bezdarba samazināšanos

Pašreizējā ekonomiskā ievirze, lai arī daudziem ir dažādu negāciju pilna, ļauj cerēt, ka situācija nepasliktināsies, bet drīzāk gan uzlabosies. Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale zina teikt, ka Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmē, salīdzinot ar situāciju februārī, bezdarbnieku skaits palielinājies par gandrīz 30 tūkstošiem cilvēku. Covid-19 krīze īpaši smagi skārusi tādas nozares kā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, mākslas un izklaides joma, kā arī aviācija. "Samazinoties pieprasījumam un patērētājiem esot piesardzīgākiem, cietusi arī apstrādes joma un tirdzniecības nozare," skaidro tautsaimniecības speciāliste. Viņa arī vērš uzmanību uz to, ka vairākus mēnešus dīkstāves pabalstu pieejamība ierobežoja bezdarba līmeņa pieaugumu, tomēr jūnija beigās šo pabalstu piešķiršana noslēdzās. "Lai gan vietā stājies algu subsīdiju mehānisms, kā arī atbalsts eksportējošiem un tūrisma nozares uzņēmumiem, ir prognozējams, ka bezdarba līmenis nedaudz kāps," secina Migale.

 
Labā ziņa

"Labā ziņa gan ir tā, ka jūlijā reģistrētā bezdarba pieaugums pagaidām ir bijis pārsteidzoši mazs, lai arī jūnijā beidza darboties dīkstāves pabalstu regulējums. Tas ļauj cerēt, ka liela daļa uzņēmumu ir spējuši atsāk darbu, bet lielākie izaicinājumi šobrīd ir tūrisma, kā arī izklaides nozarēs, kam tiek veidotas atsevišķas atbalsta programmas," situāciju komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Jautāts, vai šī gada otrā puse var nest cerības redzēt bezdarba līmeņa samazināšanos, eksperts atbild, ka, viņaprāt, jau šobrīd varam runāt par faktiskā bezdarba līmeņa mazināšanos, jo daudzi uzņēmumi atsāk darbu un darbinieki pēc dīkstāves perioda atgriežas darbā. Taču viņš piebilst, ka gan NVA reģistrētais, gan Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais bezdarba līmenis turpina augt, jo ne visi uzņēmumi pēc dīkstāves perioda spēj atsākt darbu, turklāt dažādi īstermiņa nodarbinātības atbalsta pasākumi apgrūtina bezdarba statistikas uzskaiti. "Tādēļ arī bezdarba līmeņa salīdzinājumi dažādās valstīs ir ļoti problemātiski," uzskata ekonomists.

"Par to, ka pašreiz straujš bezdarba pieaugums nav gaidāms, liecina gan lēnāks bezdarba līmeņa kāpums maijā un jūnijā, gan nodarbinātības gaidu uzlabošanās, salīdzinot ar Covid-19 krīzes sākumu, kā arī mazumtirdzniecības dati, kas norāda uz ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos," spriež Migale. NVA Klientu apkalpošanas vadības un attīstības nodaļas vecākais eksperts Andris Maskaļovs savukārt norāda uz īpašu, NVA koordinētu algu subsīdiju atbalsta pasākumu īstenošanu, aicinot darba devējus pieteikties bezdarbnieku nodarbināšanai un tā saņemot darba algu subsīdiju. Migale atzīst, ka tas var samazināt bezdarbu, tomēr vērš uzmanību, ka subsīdija paredzēta NVA reģistrēto bezdarbnieku nodarbināšanai, nevis pagaidām vēl darba tiesiskajās attiecībās esošo darbinieku noturēšanu darbā.