Viņas iemīļotākās tēmas – ainavas un ziedi. Ekspresija un brīvs, pārliecinošs otas triepiens jūtams katrā darbā. Formas un krāsas izjūta viņas darbiem piešķir pārliecinātību un harmoniju. Hedvigas Dikas akvareļi ir spilgts pagājušā gadsimta 70.–80. gadu piemērs, kad Latvijā bija akavareļglezniecības uzplaukums.
Jekaterīna teic: «Kopš bērnības atceros mammu gleznojam. Pateicoties viņai, māksla bija neatņemama manas dzīves daļa, un man mākslinieka profesija kļuva par kaut ko pašsaprotamu. Lielākā daļa manu darbu, tāpat kā mammai ir akvareļu iespaidi ceļojumu laikā. Tā ir iekšējā nepieciešamība (laikam izveidojusies jau kopš bērnības) iemūžināt skaistuma un sajūsmas brīžus, kas piepilda katru ceļojumu. Dzīve mākslā obligāti nenozīmē neskaitāmas izstādes un atpazīstamība; dzīve mākslā – tā ir radīšana, sekojot dvēseles saucienam, veidojot savu īpašo… Akvareļa elpu.»