Sirreālisma pirmsākumi meklējami 20. gadu sākumā Parīzē un saistāmi ar dadaisma kustību. Par virziena dzimšanu pieņemts uzskatīt 1924. gadu, kad franču rakstnieks un dzejnieks Andrē Bretons (André Breton) publicēja pirmo Sirreālisma manifestu. Latvijā jau 20. gadu vidū termins parādījās presē, tomēr vizuālajā mākslā sirreālisma pazīmes manāmas daudz vēlāk – virzienam raksturīgo izteiksmes līdzekļu izmantošana (biomorfas formas, sapņainums, negaidītu priekšmetu, lietu un tēlu kombinācijas vai to pretnostatījumi) mākslā ienāca 70. gadu sākumā.
Tieši septiņdesmitajos gados Latvijas grafikā bija vērojams uzplaukums: 1968. gadā tika iedibināta Tallinas grafikas triennāle, kas vienkopus pulcēja labākos grafiķus no Baltijas valstīm, 1976. gadā Latvijas Mākslinieku savienības namā tika atvērta litogrāfijas darbnīca, kas iedvesmoja šajā tehnikā darboties plašāku mākslinieku loku. Savukārt 1975. gadā Republikas Zinību namā jeb Planetārijā aizsākās grafikas izstāžu sērija ar nosaukumu Zinātne un zinātniskā fantastika. Šo izstāžu nozīmi spilgti akcentējis Ilmārs Blumbergs: «Nosaukums Zinātne un zinātniskā fantastika deva iespēju izlikt visu ko. Pilnīgi visu. Tā bija brīvība. To izstādi gaidīja. No formas viedokļa sirreālisms noteica manus izteiksmes līdzekļus.»
Izstādes nosaukums ir atsauce uz 1974. gadā izdoto Ojāra Vācieša dzejas krājumu Visāda garuma stundas. Par grāmatas noslēdzošo darbu Klavierkoncerts Vācietis sacījis, ka viņa mēģinājums ir bijis atklāt radošā procesa rašanās būtību, kur radīšanas brīdī klātesošā ir burvestība, kuru viņš pielīdzina sapņainai noskaņai. Sapņiem, to tulkošanai un Zigmunda Freida (Sigmund Freud) mācībai par zemapziņu virziena pirmsākumos bija svarīga loma: savienojot sapni ar realitāti, viņi cerēja piekļūt jaunai realitātei jeb sirrealitātei.
Atšķirībā no visām iepriekšējām cikla Paaudze ekspozīcijām, kas ierasti bija veltītas atsevišķu mākslinieku daiļradei, šī ir grupas izstāde, un tā aplūko konkrētu mediju – iespiedgrafiku, balstoties muzeja kolekcijas izpētē. Lai dotu plašāku ieskatu izvēlēto grafiķu veikumā, līdzās muzeja krājuma priekšmetiem eksponēti darbi no citām kolekcijām – Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Mākslinieku savienības un Blumberga fonda.
Izstādes kuratore: Monta Cimdiņa