Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Kas ir debesīs

Bērnu reanimatologs un biedrības Reanimare vadītājs Pēteris Kļava par to, ko viņš gribētu novēlēt Ziemassvētkos, par lokomotīvi, kas atņēma paralēlās pasaules, un par nāves gaismu

Pēc televīzijas raidījuma Šeit un tagad bija daudz cilvēku, kas gribēja ar mums pārrunāt sāpes, netaisnības dzīvi un nāvi. Tā kā televīzijas apjoms to neļauj izdarīt padziļināti, tika radīta biedrība Reanimare, kuras misija ir atgriezt atpakaļ apzināšanos, lai cilvēks nonāktu pie augstākās potencialitātes, kam viņš ir nolemts, – kļūt par pilnīgu gaismas būtni jeb pilnīgi realizētu enerģētisko ķermeni, kā to realizēja Jēzus Kristus, – stāsta Reanimare radītājs un vadītājs, bērnu reanimatologs Pēteris Kļava, kas gandrīz 30 gadu dara darbu, kurā nav iespējams nedomāt par dzīvības vērtību, un, sešus gadus nesdams savu domu augļus vakara raidījuma Šeit un tagad skatītājiem, bija raidījuma populārākais dalībnieks. Pieminējis Kristu, Kļava piebilst: kristiešiem ir grūti pieņemt, ka Jēzus tāds nebija vienīgais, to ir realizējuši vēl daudzi tūkstoši cilvēku…

Fragments no intervijas:

Tā kā runājam pirms Ziemassvētkiem, gribu sākt ar jautājumu, vai jūs esat redzējis brīnumu? Protams, ja 9atskaita to, ka pati dzīvība ir brīnums.

Kas nu kuram ir brīnums. Kādam ikdienā notiek profesionālas lietas, citam tas šķiet brīnums. Mums intelektuālajā pasaulē liekas, ka brīnums ir parādība, iespaids vai notikums, ko mēs nevaram, nemākam izskaidrot, ko šī cilvēce vēl nesaprot. Teorētiski, akadēmiski raugoties, brīnumu droši vien nav – notiek tas, kas notiek, jautājums tikai, kā mēs to interpretējam.

Pats vārds "brīnums" ir ļoti bīstams, it sevišķi medicīnā. Esmu diezgan atbildīgs cilvēks, cenšos atbildēt par to, ko saku. Mums visiem, it sevišķi ārstiem, vecākiem, arī ticīgiem cilvēkiem gribas, lai mūsu dzīvē ir kāds iracionāls pieskāriens, kas maina dzīvi vai iespaido, liek domāt.

Gribu teikt, ka brīnumi ir izskaidrojami, tikai mūsu attīstības līmenis to vēl neļauj darīt, tāpēc mēs tos saucam par brīnumiem. Es negribētu brīnuma jēdzienu profanēt – ka palūdzos un man notika tas un tas. Tas jau nav brīnums, tā ir mijiedarbība. Bieži vien mijiedarbību starp cilvēka egoismu, viņa prātu vai dvēseli un kādu augstāku instanci mēs definējam kā brīnumu: pēkšņi notika tas, ko tu negaidīji vai nezināji, ka tas var notikt. Tāpēc domāju, ka es ticu brīnumam, bet nedefinēju to kā brīnumu – tā ir atgriezeniskā saite. Ja eksistenci uztveram kā brīnumainu, brīnišķīgu – vārds "brīnišķīga" der pat vairāk nekā "brīnumaina", jo neviens nezina, kas ir eksistence, ir tikai nojautas un aprēķini: matemātiski, fizikāli, filozofiski, reliģiski – tas nenozīmē, ka tie tuvina mūs eksistences brīnumam. Tā kā eksistence nenotiek ārpus cilvēka prāta...

Vai jūs esat subjektīvais ideālists?

Nekas nenotiek ārpus prāta.

Nu, ja cilvēks pieiet pie bezdibeņa malas un nolec lejā, viņš ir beigts.

Nuja, bet ķermenis jau nav prāts. Ar prātu nenotiek nāve. Atgriežoties pie jautājuma par brīnumu, nav nekā bīstamāka par reliģisku fanātismu – brīnuma gaidīšanu, debesbraukšanu un parādīšanos. Es brīnumu gribu definēt kā eksistenciālu brīnišķīgumu. Kādreiz bērnībā skatījos, kā pienene pavasarī uzlauž asfaltu. Tas nav brīnums, tā ir eksistences izpausmes mijiedarbība. Mums tas liekas brīnums – kā no zīles var izaugt ozols, kā zīle to mācēja darīt? Vari teikt, ka tas ir brīnums, mijiedarbība, dabas likumi. Es gribētu pacelt brīnuma latiņu augstāk un teikt – lai notiktu tas, ko mēs definējam par brīnumu, ir jābūt priekšnoteikumiem. Tajā pašā laikā daudzas lietas notiek spontāni. Piemēram, kāds nosapņo, ka nav jākāpj lidmašīnā, viņš neiekāpj, tā lidmašīna nokrīt, un tas tiek uzskatīts par brīnumu.

Cilvēki grib brīnumu, jo tas pelēko ikdienu padara krāsaināku. Tajā pašā laikā, jo vairāk mēs attīstāmies, jo mazāk vietas paliek brīnumam. Viss ir likumsakarības, un brīnumu radām mēs paši. Šī cilvēce ir aizmirsusi radīt brīnumus.

Visu interviju lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Top komentāri

Liga
L
Dr.Klava ljoti augstveertiigs..tikai interveetaajs Egils Zirnis mazliet izbriina ar neziniisha attieksmi (bet varbuut tikai speele, lai atbildes lasiitaajiem buutu skaidrojoshaa liimenii?) Sarunas ar Peteri Klavu kaa iistas peerles.Paldies par sho Sestdienas izveeli interveet viedu cilveeku!
D
D
Dievs ir katrā no mums. Tikai apzinātības līmeņi ir atšķirīgi
Edge
E
"Nekas nenotiek ārpus prāta." Viss ir galvā, bet galvā ir smadzenes, kas ir cilvēka ķermeņa neatņemama sastāvdaļa. Gars un dvēsele nav smadzeņu darbības produkts - tās nāk no paralēlās pasaules, par kuru var gari un plaši filozofēt. Filozofija jau ar nav zinātne.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Diena jautā

Vai gavēņa laikā no kaut kā atsakies?

Kopā nobalsojuši: 167

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

"Mūžīgās" kancleres noriets(9)

Vācijas konservatīvā līdere Angela Merkele vienojās ar sociāldemokrātiem par jaunu lielo koalīciju, bet daudzi viņas partijas biedri nespēj sagremot atteikšanos no finanšu ministra un citiem ietek...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā

SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons

Pasaule

Vairāk Pasaule

Politika

Vairāk Politika

Tēma

Vairāk Tēma

In memoriam

Vairāk In memoriam

Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag

SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes