NĪN reforma ir nepārdomāta

No 2022. gada jāstājas spēkā jaunajām kadastrālajām vērtībām. Vairāki nekustamo īpašumu nozares eksperti jau norādījuši, ka ražošanas telpām un komercobjektiem tās varētu pieaugt pat par 300%. Tas nozīmē arī būtiski lielāku nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Kā šī situācija izskatās no jūsu uzņēmuma perspektīvas?

Manuprāt, ir nepieciešama diskusija ar Valsts zemes dienestu par kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodoloģiju, jo, kā minēts nekustamo īpašumu vērtētāju pārskatos, dažiem objektiem šīs vērtības ir noteiktas augstākas nekā tirgus vērtība, dažiem atkal zemākas. Ja runā par nodokļiem vispār, tad tie mums, protams, ir nepieciešami. Citādi mēs nevarētu uzturēt sabiedrisko infrastruktūru un nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos publiskos pakalpojumus. Izšķirošais jautājums ir, uz kādiem nodokļiem būtu liekams uzsvars. Mēs varam taksēt algu, peļņu, patēriņu un nekustamo īpašumu. NĪN ir ekonomikai vismazāk kaitīgais. Visi pārējie, ja tiem ir pārāk lielas likmes, negatīvi ietekmē ekonomisko aktivitāti. Ja pārāk daudz taksējam algas vai ir pārāk augsts pievienotās vērtības nodoklis, mazinās patēriņš, kas slāpē ražošanu. NĪN ir vienīgais nodoklis, kas tiek likts uz zemes teorētiskās vērtības pieaugumu. Taču tā ir teorija, zemes vērtība nav taustāma, kuru var ielikt kabatā. Tomēr, tā kā zemes nodoklis ir saimnieciski visnekaitīgākais, es atbalstu uzsvaru uz NĪN, kas ir labāk nekā nodoklis algai. Ja runājam par to, kam NĪN piemērot, tad ar to, manuprāt, nevajadzētu aplikt ražošanas telpas un zemes. Tas, ka ražošanas telpām grasās paaugstināt NĪN, ir liela kļūda, kas mazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Ja raugāmies uz Rīgu, tad ir redzams, ka Ķīpsalā, Zunda kanāla rajonā, Zaķusalā un Andrejostā ir daudzi brīnišķīgi zemes gabali, kas ir neapbūvēti. Tāpat arī Rīgas centrā daudzas ēkas ir neapdzīvotas, vēl citas ir pilnīgi grausti. Tas ir zaudējums sabiedrībai kopumā. Līdz ar to NĪN reformai vajadzētu būt tādai, kas piespiestu tos, kas spekulatīvos nolūkos tur neapbūvētus zemes gabalus, cerot uz to vērtības pieaugumu, pārdot šo zemi, lai tur varētu notikt aktīva apbūve. Tas samazinātu zemes cenas un palielinātu pieprasījumu tirgū. Tas arī samazinātu būvniecības izmaksas, jo daudz lētāk ir būvēt vietās, kur jau ir infrastruktūra, nekā tukšā pļavā. 

Atgriežoties pie Primekss, kā tas ietekmēs jūsu uzņēmumu?

Mūsu ražošanas telpām kadastrālās vērtības un līdz ar to NĪN noteikti pieaugs. Taču pagaidām vēl nevaru pateikt, tieši cik pieaugs. 

Vai piekrītat uzņēmuma Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētāja Kristapa Amsila teiktajam, ka beigās tāpat par NĪN kāpumu samaksās patērētājs, jo NĪN iecenos produkta gala cenā?

Jā, pilnīgi piekrītu. Kā jau teicu, aplikt ražošanas telpas ar NĪN ir liela kļūda. Tas palielina preču cenas un mazina eksportspēju. Nodokļi no ražošanas ir jāpārliek uz patēriņu. Piemērojot paaugstinātu NĪN neapbūvētai zemei, iegūtu visa sabiedrība. 

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) priekšlikums ir noteikt 100 000 eiro neapliekamo minimumu primārajam mājoklim, to kompensējot ar paaugstinātu NĪN ražošanas telpām un komercīpašumiem. Rīgas pašvaldība jau norādījusi, ka, neraugoties uz neapliekamo minimumu primārajam mājoklim, 2022. gadā ieņēmumi no NĪN pieaugs uz komercīpašumu un ražošanas telpu rēķina. 

Tā ir ļoti nepareiza pieeja. Ražošana iekšzemes kopproduktā ir vien 12%, bet vajadzētu būt 20%. Eksporta pieaugums strauji krītas, jo mums ir pārāk augstas ražošanas izmaksas. Rīgas pašvaldībai nevajadzētu priecāties, ka 2022. gadā ieņēmumi no NĪN pieaugs, jo ražošanas uzņēmumus pārcelt prom no Rīgas ir vēl vieglāk, nekā rīdziniekiem pārvākties dzīvot kur citur Latvijā.