Vilkaču mantiniece pārpratumos

Dear Foland! You right!

... Jau laiks bija ritējis daudzas dienas un naktis. VIŅŠ un Zanetta joprojām meta viens otram akmeņus pie operas sienas cīņā par varu baltajā templī, kurā joprojām bija paslēpušies visi īsteni zilo, gejisko un rozā krāsās ietonēto mīlošie ... Tikai muļķa labdari no tālās aizjūras zemes nesaprata, ka kādreiz uzticoties VIŅAM, viņi aizmirsa pašu galveno - dolāriem apdāvinātajā izrādē skatuves centrā izcelt VIŅA stalto stāvu un spoži zilās acis! Tādēļ labdaru dāvana tā arī palika bez vērtes, bez gaidītā dāvinājuma prieka. VIŅŠ augstprātīgi padzina labdarus no sava kabineta, paliekot kopā ar savu dzīvesdraugu un jauniecelto padomnieku Artuā turpināt RADĪT 21. gadsimta vislielāko šedevru šajā žanrā, kura veicināšanai lieli honorāri no VIŅA kontrolētās operas kabatas tika maksāti jau vairāk kā simts gadus, tikai neviens to nenojauta, jo Folanda dāvātais eliksīrs ļāva abiem palikt mūžīgi jauniem ziliem un neatkārtojami gejiskiem...Savukārt aprobežotā kultūras preču bodniece Zanetta to vien varēja, kā katru rītu ar divriteni apbraukt apkārt VIŅA teātrim apkārt, dusmās izvalbīt acis un tad doties uz savu bodi, kurā viņu kā vienmēr gaidīja nekrietnie mediju skribenti, lai atkal un atkal uzdotu kaitinošo jautājumu - kad viņa dosies atpakaļ uz centrāltirgu, kultūras preču bodes vadību atdodot kādam iespējamam varonim, kurš beidzot nāktu un kā Zigfrids beidzot nogalētu nelietīgo Hafneru šīs mazās, muļķīgās zemītes vienīgajā Baltajā namā?...

jā, tā ir cita opera.......