Šogad pasaulē būs jau vairāk nekā 50 valstu, kurās vidējais mūža ilgums pārsniegs 80 gadu, liecina CIA World Factbook dati. Savukārt Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēses rāda, ka pēdējos piecdesmit gados cilvēku vidējais mūža ilgums ir pieaudzis par 20–30 gadiem (atkarībā no reģioniem un konkrētās valsts). Šādi skaitļi, protams, liecina par nenoliedzamiem sasniegumiem uzreiz vairākās jomās – sākot ar medicīnu un beidzot ar bada novēršanu vai mazināšanu atsevišķos pasaules reģionos. Taču vienlaikus tas nozīmē arī jūtamu padzīvojušu cilvēku pieaugumu iedzīvotāju vidū, kas savukārt rada atkal jaunus izaicinājumus valstu tautsaimniecībām, budžetiem, sociālajām sistēmām utt.
VALSTIS – ILGDZĪVOTĀJAS
Dažādu pasaules valstu iedzīvotāju vidējais mūža ilgums tradicionāli tiek saistīts ar šo valstu labklājības un ekonomiskās stabilitātes līmeni, kas vairākumā gadījumu arī atbilst patiesībai. Starp CIA World Factbook minētajām 58 valstīm un teritorijām, kuru iedzīvotāju vidējais mūža ilgums šogad gaidāms 80 vai vairāk gadu, trūcīgu valstu ir maz. Augsta līmeņa medicīna, sociālā sistēma, dzīves kvalitātes nodrošināšana u. c. faktori, kuri visi kopā ievērojami paildzina pilsoņu dzīves ilgumu, maksā dārgi, un attiecīgi – visu minēto iespējams nodrošināt tikai valstīs ar augstu vai vismaz vidēji augstu labklājības līmenī. Turklāt tikai ar lieliem ienākumiem valsts budžetā šajā gadījumā ir par maz – nepieciešama arī gan šīs naudas vismaz samērīga sadale, gan atbilstoša ilgtermiņa politika uzreiz vairākās jomās.
Šā iemesla dēļ īpaši rietumvalstīs ir izplatīta tendence saistīt vidējā mūža ilguma pieaugumu ar demokrātiju. Tas tiek argumentēts ar to, ka tieši demokrātija nodrošina vairākuma interesēm atbilstošas politikas un līdzekļu sadales īstenošanu. Lielā mērā tas arī atbilst patiesībai, lai gan ar vairākām atrunām. Pirmkārt, demokrātijas esamība pati par sevi negarantē arī pietiekamus līdzekļus visa nepieciešamā pasākumu kompleksa nodrošināšanai. Otrkārt – nekas netraucē atbilstošu politiku īstenot arī bagātiem režīmiem, kas lielākā vai mazākā mērā ir tālāki no demokrātijas standartiem. Vismaz daļa jautājumu šādos gadījumos ir atrisināma pat ātrāk un vienkāršāk, nekā ievērojot visas demokrātiskās procedūras. Tāpat galvenokārt konservatīvajā politiskajā vidē izplatīts ir viedoklis, ka liberālā demokrātija ar tās tendenci uz dažādām pārmērībām (tādām kā, piemēram, vieglo narkotiku legalizācija) nav tā politiskā sistēma, kura veicinātu vidējā mūža ilguma kāpumu.
Vēl viens būtisks faktors, protams, ir dažādu veidu vietējie apstākļi – sākot no tradicionāla, veselīga dzīvesveida (piemēram, kalnu rajonos, salās u. c.) un beidzot ar kādām ģenētiskajām īpatnībām, kuras ievērojami palielina iespējas nodzīvot ilgu mūžu. Galvenokārt tieši šo iemeslu dēļ pieminētajā CIA World Factbook saraksta pirmajā pusē atrodams krietns skaits dažādu eksotisku salu, no kurām daudzas nezinātājam būs gana pagrūti atrast pasaules kartē.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6.-12. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!