Vieniem atkritumu šķirošana vēl ir kaut kas jauns un līdz galam nepierasts, bet citi zaļi domājošie iet krietni tālāk un mēģina piekopt tā saukto zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveidu.
To dara arī Laura un Andis Arnicāni – divi mūsdienīgi jaunieši, kuri ideju par dabai draudzīgu dzīvesveidu ne tikai realizē paši savā ikdienā, bet arī dalās pieredzē un blogojot iedvesmo citus. Ar savu piemēru viņi atraktīvā veidā rāda, ka zaļi dzīvot ir mūsdienīgi un šāda dzīvesveida piekritējam nav obligāti jābūt hipijiski noskaņotam "meža dīvainītim". Vienkāršība un nepretenciozie uzskati ir tieši tas, kas piesaista.
Zaļi dzīvot pilsētā
Laura un Andis mīt Rīgas centrā – plašā, gaišā un gaumīgi iekārtotā dzīvoklī. Mājokli līdz ar viņiem dala arī ruds un kuplastains runcis Žaks, visapkārt zaļo istabas augi. Laura stāsta, ka, arī iekārtojot mājokli, ievērojuši zaļās domāšanas principus un daļa mēbeļu pirktas lietoto mantu veikalos. Virtuvē rindojas skaistas burciņas ar garšvielām, un jaunieši nekautrējas izrādīt arī plauktus – ierastos pārtikas iepakojumus te nomainījuši vairākkārt lietojamie. Ikdienā viņi pērk sveramos produktus, ko pārdevēji iemēra pašu pircēju līdzi paņemtajā tarā.
"Gribam likvidēt miskasti un dzīvot tā, lai mums nekas nebūtu jāmet ārā. Pārtikas atkritumus, piemēram, cik iespējams, liekam kompostā. Kamēr esam Rīgā, tos sasaldētus glabājam ledusskapī, bet brīvdienās dodamies uz dārziņu ārpus pilsētas, kur esam ierīkojuši komposta kaudzi," stāsta Andis. Laura izrāda savus čaklo roku eksperimentus, piemēram, tīrīšanas līdzekli, kas gatavots no apēsto apelsīnu miziņām un etiķa, kā arī auduma maisus un maisiņus, ar kuriem dodas pēc pirkumiem, – glīta un ekoloģiska alternatīva tradicionālajam iepakojumam. Jauniešu veidotajā blogā Seek The Simple var lasīt arī pašdarinātas sejas kopšanas kosmētikas, zobu pastas un pat sausā šampūna receptes. Zaļi jādzīvo arī runcim, kuram ierīkota tualete ar ekogranulām. Laura atklāj, ka viņu mērķis nav izmest visu veco un sākt dzīvi no nulles pozīcijas – vispirms izlietošot jau iegādāto sadzīves ķīmiju un kosmētiku, arī mājās esošais vecais iepakojums, ko var izmantot vairākkārt, tikšot likts lietā, kamēr vien iespējams. "Neesam fanātiski, paši vēl tikai eksperimentējam, kā ir labāk un pareizāk, un ērtāk vienlaikus," viņa skaidro.
Nost ar atkritumiem!
Kā nonākuši līdz idejai par bezatkritumu saimniekošanu? "Noskatījāmies pāris video par šo principu un nolēmām dzīvot citādi. Tā bija Beas Džonsones, ASV dzīvojošas zero waste dzīvesveida entuziastes, iedvesma, kas mūs "noķēra". Viņa nav hipijs, bet gan harismātiska sieviete ar parastu ģimeni, parastu māju, viņi nedzīvo treilerā un laukos bez mūsdienu tehnoloģijām. Viņas piemērs parādīja, ka zero waste kustība ir sekmīgi iespējama arī pilsētā. Ja to teiktu cilvēks, kas dzīvo meža būdiņā, viņa piemērs mums nederētu. Mēs gribam baudīt mūsdienīgu, kvalitatīvu vidi, vienlaikus apzinoties savu atbildību pret to un atstājot iespējami mazāku negatīvo ietekmi," savu izvēli pievērsties neierastākam dzīvesveidam atklāj Laura. Jau iepriekš abi ar vīru pirkuši bioloģisko pārtiku – zero waste bijis nākamais solis. "Arī ekoveikalos viss ir iepakots, turklāt ļoti bieži tieši plastmasā, kas ir viens no kaitīgākajiem iepakojuma veidiem. Nonākot vidē, plastmasa nekad pilnībā nesadalās, tā nekur nepazūd, vai nu tā atgriežas augsnē un piesārņo to, vai arī plastmasas sīkās daļiņas apēd dzīvnieki, piemēram, jūrā, un tādējādi tā atgriežas pie mums – šoreiz un pusdienu šķīvja," uzsver Andis.
Jaunieši gan arī atzīst, ka bieži iepakojumam risinājuma nav, tāpēc viņi nolēmuši to vienkārši ignorēt, pērkot pārtiku, ko pārdod pēc svara, un pakaļ tai dodoties ar saviem traukiem un maisiņiem. "Ieradumus pa vienam skaldām nost, cenšamies tos analizēt, izprast, kāpēc izdarām tieši šo izvēli un kā varam atrast tai alternatīvas. Forši, ka arvien vairāk cilvēku šķiro atkritumus. Taču tas vēl nebūt nav viss, un zaļajai domāšanai arī ir sava hierarhija. Ilgtermiņā planētai atkritumu šķirošana kā tāda nav risinājums. Protams, tas ir labāk nekā nedarīt neko, simtprocentīgi labāk! Taču, piemēram, stiklu var pārstrādāt teju bezgalīgi, arī metālam ir ilga dzīve, bet plastmasas pārstrādes iespējas agri vai vēlu beidzas – to var pārstrādāt ne vairāk kā septiņas reizes, un tad tik un tā jāizmet atkritumu izgāztuvē. Turklāt arī pārstrāde tērē resursus, elektrību, ūdeni. Tāpēc vislabākā izvēle ir atteikties no produktiem, kuri ir iepakojumā," uzskata Laura.
Lētāk, zaļāk, mierīgāk
"Atteikties un samazināt" ir galvenais bezatkritumu saimniekošanas āķis. Cilvēkiem sāk apnikt skriet un kā uzvilktiem tikai pirkt, pirkt, patērēt. Vai tiešām mums to vajag? Tas ir filosofisks dzīvesstila jautājums, tāpēc arī blogam Seek The Simple netrūkst lasītāju, kas vēlas uzzināt, kā dzīvot vienkāršāk. Lauras un Anda pieredze, iepazīstot zaļo dzīvesveidu, sākās pirms vairākiem gadiem, kad viņi studēja Amsterdamā. Sākuši ēst veselīgāk, izvēlēties bioloģisko pārtiku, gājuši uz zemnieku tirdziņiem, šķirojuši arī atkritumus. "Toreiz vairāk domājām par to, ko patērējam, un centāmies izvēlēties labāko. Tagad esam nākamajā pakāpē, domājam par nākotni – ko atstāsim pēcnācējiem, nākamajām paaudzēm," skaidro Andis.
Dabas saudzēšanas jautājums bija tas, kāpēc viņi ķērās pie zero waste principa ieviešanas savā ikdienā, bet, sākot darīt, saprata, ka šī filosofija pārklājas ar minimālisma ideju prasībās pret dzīvi. Izrādījies, ietaupās arī daudz naudas! "Nekoncentrējoties uz izmaksām un pērkot tādas pašas kvalitātes pārtiku kā līdz šim, esam ietaupījuši 40 procentu no uzturam atvēlētā ģimenes budžeta."
Visu rakstu lasiet 13.aprīļa žurnālā SestDiena!