Šī robežkonflikta priekšvēsture sākas vēl leģendārās Kambudžadešas (pazīstama arī kā Khmeru impērija, Ankoras Kambodža vai Ankoras karaliste) laikos. Khmeru jeb mūsdienu Kambodžas pamattautas iekarojumu un cilšu apvienošanās ceļā tapusī Kambudžadeša, kuras pastāvēšanas laiks tiek lēsts no 802. līdz 1431. gadam, savos ziedu laikos bija viena no galvenajām impērijām reģionā. Cita starpā tā ne bez panākumiem karoja pat ar Tanu Ķīnu, bet šīs impērijas galvaspilsēta bija pat vairāk par pašu Kambudžadešu leģendārā Ankora – pilsēta ar vismaz miljonu iedzīvotāju, kura daudzos pētījumos atzīta arī par pirmsindustriālā laikmeta lielāko pilsētu pasaulē. Pati impērija aizņēma ne tikai mūsdienu Kambodžas, bet arī ievērojamu Laosas, Vjetnamas un Taizemes mūsdienu teritorijas daļu.
Mūsdienās Ankora, protams, asociējas gandrīz tikai ar savu grandiozo (24 x 8 km platībā) tempļu kompleksu jeb Ankorvatu, kas ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Galvenokārt tāpēc, ka pārējās pilsētas vietā mūsdienās ir ieraugāmi tikai džungļi. Kuri tur sāka veidoties pēc tam, kad tobrīd jau pagrimumā esošā Kambudžadeša 1431. gadā krita no kaimiņu – Siāmas karalistes (mūsdienu Taizemes priekštece) – rokas. Šeit gan jāpiebilst, ka oficiāli par Siāmas karalisti šī khmerus nomainījusī reģionālā lielvara sāka dēvēties tikai 1855. gadā, līdz tam tas bija tikai neoficiāls, eiropiešu dots nosaukums. Oficiāli valsts tika saukta valdošo dinastiju vārdos, tā ka formāli Khmeru impēriju iznīcināja nevis siāmieši, bet gan Ajuthajas karaliste jeb impērija. Tas gan, protams, nekādi nemaina faktu, ka vairumu no šīm pilsētām iedzīvotāji pēc tam pameta un tās tika atstātas džungļu varā, nogrimstot aizmirstībā.
Būtiska nianse ir arī tā, ka Ankorvats un citi Kambudžadešas tempļi un to kompleksi ir unikāls kultūras un reliģiskais mantojums. Lai gan khmeri kā tauta izsenis ir bijuši budisma sekotāji, viņu impērijā pastāvēja arī būtiska Indijas un hinduisma kultūras ietekme. Tā rezultātā Kambudžadešas tempļi, ja vienkāršoti, ir savdabīgs un neatkārtojams budisma un hinduisma sajaukums. Piemēram, Ankorvats ir it kā budistu templis, taču veltīts hinduistu dievam Višnu un daudz vairāk līdzinās tieši hinduistu, nevis budistu svētvietai. Vienlaikus šie tempļi ir arī tieši khmeru kultūras un vēstures neatņemama (un pasaulē zināmākā) sastāvdaļa.
Ankoru eiropiešiem 1861. gadā atklāja franču ceļotājs un dabas pētnieks Anrī Muo, bet vēl divus gadus vēlāk Kambodža, protams, ieskaitot arī Ankoru, kļuva par protektorātu Francijas otrās koloniālās impērijas sastāvā. Tas ir nozīmīgi tāpēc, ka tieši Francija bija tā, kura pēc saviem ieskatiem vēlāk novilka starptautiski apstiprināto robežu starp savu protektorātu Kambodžu un Siāmas karalisti. (Attiecīgas vienošanās tika parakstītas 1904. gadā un 1907. gadā.) Kartēs šī robeža tika iezīmēta par labu Kambodžas khmeriem un, protams, arī pašai Francijai, iekļaujot tās valdījumos teritorijas, kuras Siāmas karaliste uzskatīja par savām. Tiesa, par savām tās uzskatīja arī khmeri, jo tajās atrodas četri Kambudžadešas laika tempļi.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 1. - 7. augustanumurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!