Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Latvijas lepnuma stāsts: Ar neatlaidību uz savu mērķi

Jānis Valdmanis, spītējot problēmām, sapņo piedalīties olimpiskajās spēlēs.

"Es kā loks, draugi kā bultas" – šos vārdus Jānim Valdmanim izdomāja viņa draugs Andris Bulis – aktieris un arī dzejnieks. Draugiem jābūt kā bultām, kas palīdz sasniegt mērķi, tā gribētos turpināt šo teicienu. Šis ir tieši stāsts par to, ka, sadodoties rokās, kādam var palīdzēt. Taču tam, kuram palīdz, pašam jābūt ļoti mērķtiecīgam un neatlaidīgam, un arī stipram. Tāds ir trīspadsmitgadīgais Jānis Valdmanis. 

 

Gads, kad brīnumi notiek
Piesakot Jāni Latvijas lepnumam, Andris Bulis raksta: "Jančuks, par spīti smagai slimībai, kas viņam ir daudz spēka prasījusi, nav atmetis sapni kādu dienu pārstāvēt Latviju visaugstākajās sporta spēlēs. Šis ceļš uz mērķi, ņemot vērā visus apstākļus – gan personīgos, gan sociālos, gan konkurenci –, nav viegls." 

Šķēršļu un ērkšķu Jāņa ceļā ir daudz. Pirms septiņiem gadiem Jānis vēl gāja bērnudārzā. "Mazs, tievs, šiverīgs puika. Reiz pamanīju viņam uz kakla tādu kā bumbuli, bet ārsti mierināja, ka pāries. Bet, kad sāka sāpēt, kad elpot jau bija grūti, tad gan steidzami sūtīja uz slimnīcu. Audzējs bija pēdējā stadijā, tas auga ne pa dienām, bet pa stundām," stāsta Jāņa mamma Iveta.  

Pusgads – mājās četrās sienās, jo imunitāte bija nodzīta līdz nullei, un katrs sīkākais bacilis varēja nogalināt

Kaklā zēnam ielika trubiņu, lai varētu elpot. Tikai tad, kad sāka veikt padziļinātus izmeklējumus, mamma aptvēra situācijas nopietnību. Atklājās vēl divi audzēji vēderā. Kopumā Jānis pārcieta 14 operāciju, ieskaitot arī ļoti sarežģītu medicīnisko manipulāciju, kas bija nepieciešama, lai varētu veikt ķīmijterapiju. 

Jānis atceras to, kā tika taisīta punkcija. Tagad viņš saka, ka nebija tik traki, nebijis sāpīgi, bet ļoti, ļoti nepatīkami. Gads pagāja slimnīcā. Ziedojumus zālēm mamma meklēja pati portālā calis.lv. Pusgads – mājās četrās sienās, jo imunitāte bija nodzīta līdz nullei, un katrs sīkākais bacilis varēja nogalināt. Starp citu, kopš tā laika Jāņa istabā ir tā dēvētā zviedru siena, kas arī tagad lieliski kalpo vingrošanai. "Aizbraucām uz Sanktpēterburgu, kur pārbaudes veic šūnu līmenī, un tur paziņoja, ka vairs nav vēža aktīvo šūnu," mamma atceras to laimīgo dienu. Taču, vienu ārstējot, kaut kas ir jāziedo, un ķīmijterapijas dēļ sirdij ir bojāts vārstulis. 

 

Bet kuram puikam gan negribas sportot? 
Sirds problēmu dēļ nebija lielas izvēles – vai nu šahs, vai loka šaušana. Reiz aizbraukuši pie mammas draudzenes tēva paciemoties. Viņš parādīja loku, bultas, pastāstīja, ļāva pamēģināt un Jānim iepatikās. 

No martā notikušā Pasaules čempionāta loka šaušanā Rumānijā Jānis atveda divas medaļas – bērnu konkurencē otrā un trešā vieta. Mamma palielās, ka viņš šaujot ar diviem lokiem – klasisko un olimpisko. Pēc tam gan no pārslodzes raustījusies roka, un trenerim Eduardam Lapsiņam bija jāgudro visādi vingrinājumi, lai atrisinātu problēmu. Mamma sevi uzskata par Jāņa labāko psihologu, un nu jau viss ir atkal kārtībā. Jānis no Daugavgrīvas katru dienu dodas uz Ķengaragu, kur notiek treniņi. Ceļā viņš pavada gandrīz pusotru stundu. Agrāk mamma pavadīja, bet nu pēdējā laikā jau brauc patstāvīgi. 

Mērķi Jānim ir lieli. Protams, olimpiskās spēles, bet, lai līdz tām tiktu, ir cītīgi jātrenējas un jāizpilda normatīvi. Tuvākais notikums – Eiropas čempionāts Ungārijā, kas notiks februārī. Lidmašīnas biļetes jau nopirktas, dalības maksa samaksāta, tikai jāatrisina sadzīviskie jautājumi – kur dzīvos, ko ēdīs. 

Jānis aug. No bērnu grupas atvadījies un startēs junioros. Inventāru iznāk bieži mainīt, jo to piemeklē katram individuāli, ņemot vērā  atvilcienu, rokas garumu. Pēdējā laikā ik pēc trim mēnešiem jāmaina arī bultas. Kādās no pēdējām sacensībām Jānis dabūja ne tikai medaļu, bet arī bultu komplektu. Medaļu gan viņam daudz. Kad mamma ceļ ārā no kastes, tās līksmi žvadz un skan. 

Sirds nepietiekamība nozīmē to, ka nedrīkst būt fiziska pārslodze. Viņš var darīt visu, bet ne tik daudz kā citi

Jānis ļauj savu loku paturēt, aptaustīt bultas. Starp citu, pašam vēl īsti nav spēka uzvilkt loku, to itin veikli izdara mamma. Viņš nav pierunājams iet pozēt ar to pagalmā, jo tas ir aizliegts. Noteikumus viņš ievēro perfekti. 

"Vispār stipram cilvēkam nemaz nav tik viegli sākt loka šaušanu, jo tur vajadzīgi tādi muskuļi, ko grūti uztrenēt. Arī laba redze nebūt nav noteicošais. Galvenais ir precizitāte, spēja koncentrēties. Citreiz bulta, ja ārā ir vējš, lido ar lielu loku uz mērķi. To jāprot aprēķināt," stāsta Jānis. Mērķis no šāvēja ir pat 90 metru attālumā, bet arī 50, 60, 70, 30 metru un maziem bērniem – 10 metru attālumā. Ziemā treniņi notiek telpās, vasarā – ārā. Pērn ziemā treniņi notika pavisam dīvainos apstākļos – mājelei durvis vaļā, izšauj un skrien pie krāsns rokas sildīt. 

Starp citu, no eksperimentālās 12 bērnu grupas, ko paņēma trenēt labākais loka šaušanas treneris Eduards Lapsiņš, sporto vēl tikai četri. Treneris E. Lapsiņš skaidro: "Labam loka šāvējam jābūt tādām pašām kvalitātēm kā citiem labiem darītājiem – neatlaidībai, uzcītībai. Jānis ir demonstrējis, ka šīs īpašības viņam piemīt. Vai viņam ir potenciāls? Uz to atbildēt nevar neviens. To parādīs nākotne. Katrā no mums ir loka šāvēja gēns, kas nāk līdzi no senseniem laikiem. Daudzus gadsimtus tā bija dzīves nepieciešamība. Tāpat kā šodien – ja nemāki lasīt un rakstīt, tam nav nākotnes." 

 

Kad atliek laiks mācībām? 
Slimības dēļ Jānis mācības sāka vēlāk un tagad klasē ir gados vecākais. "Man patīk mācīties," viņš saka un piebilst, ka visvairāk patīk matemātika, latviešu valoda, dabaszinības. Mazliet kuriozi sanācis, ka  vissliktākās atzīmes viņam ir fizkultūrā. "Sirds nepietiekamība nozīmē to, ka nedrīkst būt fiziska pārslodze. Viņš var darīt visu, bet ne tik daudz kā citi," piebilst Jāņa mamma un turpina: "Teicu skolotājam, ka pasaulē ieguvis otro un trešo vietu, vai tad nevar mazliet pacelt atzīmi, jo faktiski ir zelta un sudraba liecības visu laiku, tikai sports velk uz leju." Taču skolotāja vadlīnijas nosaka programma. Tā nu Jānim ir ārsta zīme par atbrīvojumu uz gadu no sporta. 

Arī ar dziedāšanu ir mazliet problēmas. "Jānis iemācās dziesmām vārdus no galvas, bet nodziedāt nevar. Ja nav no dabas dots un nevar, kāpēc to neņem vērā? Mazliet negodīgi. Katrs taču dara to, ko var," mamma brīnās.

Jānis izstāsta, ka vēlas kļūt par arhitektu. "Tā īsti negribu vienādos debesskrāpjus projektēt, bet kaut ko interesantāku – māju, kas lieliski iekļaujas dabā." Viņš apmeklē mākslas skolu – zīmē, glezno, veido no plastilīna un māla. "Viņš nezīmē smuki, bet oriģināli, tāpēc jau visiem patīk," piebilst mamma un atceras, kā Jānis piedalījies konkursā par zīmējumu uz e-talona. Pirmais pabeidzis darbu, uzzīmējot skaistu autobusu. Tad skolotājs teicis, lai negarlaikojas, bet vēl kaut ko uzzīmējot. Jānis piecās minūtēs uzzīmējis puikas galvu, kam matos trolejbuss. Tas zīmējums balsošanā savāca visvairāk balsu un kādu laiku bijis uz e-talona. 

 

Nav jābūt bagātam, lai palīdzētu
Jāņa lepnums ir viņa mamma, viņa draugi loka šaušanā, lai gan sacensībās viņi ir konkurenti. Jānis lepojas, ka viņam laimējies satikt Andri Buli. Svarīgi ir cilvēki, kas palīdz – ne tikai materiāli, bet arī ar vārdiem, darbiem, uzticēšanos. Ar Andra Buļa palīdzību Jānis tika pie loka, jo aktieris uzrakstīja aicinājumu sociālajā tīklā facebook.com un viņa draugi sameta naudu. Valdmaņiem uz sacensībām tikt palīdzējis dziednieks Jānis Neibergs. Zirņu ģimene no Francijas apmaksāja braucienu uz Rumāniju. Jāņa mamma ir pateicīga arī visiem tiem, kuri, kad Jānim bija ķīmijterapija, neliedza palīdzību, atsaucoties portālā calis.lv.

"Ja kaut ko ļoti gribas, tad izdodas. Mēs esam optimisti," saka mamma.  Viņai gan reizēm nolaižoties rokas, kad dēls no pirmās vietas nokļūst līdz pēdējai. "Saku, tas ir dārgs prieks, metam mieru, bet Jānis ietiepjas – nē. Ziedošanās? Nē, tā ir laime. Jānis laimi ir pelnījis. Mēs esam viens otram, un es Jānim ļoti ticu." 

Latvijas lepnums 2017

  • Latvijas lepnuma kandidātus šogad varēja pieteikt līdz 1. oktobrim, aizpildot pieteikuma anketu portālos Diena.lv un skaties.lv, kā arī sūtot vēstules uz latvijaslepnums@dienasmediji.lv vai pa pastu uz laikraksta Diena redakciju.
  • Šogad Latvijas lepnums notiek ar Rīgas brīvostas pārvaldes un VAS Latvijas dzelzceļš atbalstu.
  • Otrajos Ziemassvētkos Latvijas lepnuma 2017 godināšanas ceremoniju rādīs televīzijas kanālā TV3, savukārt 29. decembrī kopā ar laikrakstu Diena iznāks Latvijas lepnuma žurnāls.
  • Citus Latvijas lepnuma stāstus var lasīt Diena.lv projekta sadaļā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli


2017. gada stāsti

Vairāk 2017. gada stāsti

2016. gada stāsti

Vairāk 2016. gada stāsti

2015. gada stāsti

Vairāk 2015. gada stāsti

2014. gada stāsti

Vairāk 2014. gada stāsti

2013. gada stāsti

Vairāk 2013. gada stāsti

2012. gada stāsti

Vairāk 2012. gada stāsti

2011. gada stāsti

Vairāk 2011. gada stāsti

Jaunumi

Vairāk Jaunumi