Mežaparka Lielajā estrādē 2022. gada augustā izskanēja vērienīgs uzvedums, kurā pēc producenta Edžus Aruma iniciatīvas nebijušā formā tika savienotas divas tradīcijas – dziesma un deja. Koncertuzvedumā Dziesma dejo. Deja skan pulcējās vairāk nekā 6000 dalībnieku – 14 mūziķu, 63 kori un 105 deju kolektīvi no Latvijas un vēl deviņām citām valstīm. Tas būtiski atmodināja koru un deju kustību pēc kovida pauzes. Šovasar, 8. un 9. augustā, Mežaparka estrādi pieskandinās nākamais Dziesma dejo. Deja skan uzvedums – dejas eposs Düna. Uz to pieteikušies 8000 dziedātāji un dejotāji – ap 340 kolektīviem no Latvijas un 24 citām Eiropas valstīm. Arī Lietuvas kolektīvi apņēmušies iemācīties latviešu tautasdejas.
"Uzveduma satura vadlīnija ir mūsu likteņupe Daugava, kas senākos rakstos dēvēta kā Düna. Šī upe kļūs par galveno stāsta tēmu, kas sasaista cilvēkus, likteņus un vēsturi, kas ir saistīta ar ūdens ceļiem un dzīvi pie Daugavas," saka kustības Dziesma dejo. Deja skan idejas autors un producents Edžus Arums. Dejas eposa mākslinieciskie vadītāji ir Agris Daņiļevičs un Mārtiņš Klišāns, muzikālās daļas vadītājs Uģis Prauliņš. Dalībniekiem pievienojies arī dziedātājs Jānis Stībelis, kurš izpildīs savu dziesmu Upe. Visi kopā viņi izbauda radošo peldējumu, stāstā par Daugavu saskatot mūsu vēsturi, raksturu un pašapziņu. Mērogs ir milzīgs, jo šoreiz iesaistījušās arī folkloras kopas un nepieradināto tautasdeju (danču) dejotāji, tā iezīmējot amatiermākslas saknes un piešķirot dejas eposam īstumu, savukārt intermēdijas piepildīs hiphopa un mūsdienu deju pasaules pārstāvji.
Ko tu gribētu teikt, stāvot jau teju uz notikuma sliekšņa?
Šis ir pēdējais skrējiena posms, kad emocijas ir noliktas malā. Mēs, radošā komanda, esam atkal pāris gadus fantastiski pastrādājuši un izgājuši cauri fantastiskām emocijām, veidojot programmu un piedzīvojot kopmēģinājumus, kuri notika jūnijā Limbažos. Bet šis ir pēdējais posms, kad vairs nav vaļas radošumam, jo ir jāiet līdz finišam, racionāli gādājot par drošību, finansēm, uzbūvēm, nobūvēm un citiem praktiskiem jautājumiem. Esam piepūtuši vaigus un strādājam. Ir lieliski, ka mums ir iespēja strādāt radoši un nav lielu priekšnieku, kas kaut kādā veidā liktu klanīties vienam vai otram flangam. Varam lidot, un tad, kad esam beiguši lidot, saprotam, ka ir jāaiziet līdz galam. Šī dažādība ir ļoti vilinoša, un mums ir ļoti spēcīgi cilvēki visās pusēs.
Ko dalībnieku lokā ienesīs folkloristi?
Gribas sev jautāt, kāpēc mēs viņus nesaucām jau iepriekš? Tā ir ārkārtīgi svarīga, skaista, brīnišķīga sastāvdaļa. Ar folkloru pašreiz tiek galā divi cilvēki – Edgars ar Liliju Lipori, viņiem piepalīdz Ilmārs Dreļs. Folkloristus saucām tāpēc, ka tradicionālo kultūru kopj ģimenēs un tradicionālā kultūra neparedz priekšnesumu un skatītājus. Tajā visi ir iesaistīti.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 25. - 31. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!