Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

ES tūkstoši - altāriem un dievību krēsliem

2003. gadā Sokrata tautskolas vadītāja Elvita Rudzāte redzēja vīziju - pļavā pie viņas mājas Rudzu Šukas pastaigājas Skolotāji. Šodien, sekojot gandrīz pirms desmit gadiem redzētajam, zemi viņa ieguvusi savā īpašumā un sākusi izveidot par Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parku, kur slejas altāri, aug ārstniecības augi, meža nostūrī iekārtota dievību istaba.

Vīzijas realizēšanai noderējusi Eiropas nauda - kopsummā no lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem saņemti vairāk nekā četrdesmit tūkstoši latu. Lauku atbalsta dienests (LAD) skaidro - Eiropas finansējums pieejams arī, lai veicinātu lauku cilvēkiem prieku par savu teritoriju un uzlabotu viņu dzīves kvalitāti, tā novēršot vēlmi pārcelties uz pilsētu. Pašā Siguldā par parku, kas atrodas tikai nepilnus četrus kilometrus no pilsētas robežas, gan rausta plecus - dzirdot pirmo reizi. Taču apmeklētāju netrūkstot - brauc no visas Latvijas.

Maģijas koncentrāts

Ceļu uz Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parku atradīs tikai zinātājs - norāžu nav. Kad izlīkumots par maziem celiņiem, atduramies plaša lauka malā. Izveidota autostāvvieta, pat velonovietne, tālumā slejas gandrīz vai obeliski. «Tas ir Sevis izzināšanas labirints, citiem vārdiem sakot, cilvēcisko vērtību dārzs,» stāsta E. Rudzāte, kuru mūsu ekskursijas laikā gandrīz nepārtraukti pavada divi milzīgi vācu aitu suņi, viens no tiem trīskājains. Ierodoties parkā, vispirms apmeklētājs var pārdomāt dzīvi pie deviņiem altāriem, kas greznoti ar latvju rakstu zīmēm, pie tiem strādājusi mākslinieku komanda. «Pie katra altāra ir informācija, kāda lūgšana, lai cilvēkam pašam nav jādomā, ko gan viņam te darīt,» stāsta parka veidotāja. Atbrīvoties no meliem un viltībām var pie Patiesības altāra, tikt vaļā no varaskāres, vainas sajūtas vai naida - pie Miera altāra, vēl ir Spēka, Brīvības un citi altāri. E. Rudzāte apgalvo, ka cilvēki reizēm šajā dārzā, domādami par savu dzīvi, pavadot pat pāris stundu, visvairāk - pie Mīlestības altāra. Savukārt ar latvju dievībām var aprunāties mežā iekārtotajā Dievību istabā, brīva izvēle, atnākušos uzklausīs gan Dievs un Māra, gan Ūsiņš un Jumis, turpat blakus arī brīvdabas «pasenīca», E. Rudzāte apgalvo, ka tā latvieši pirms kristietības ienākšanas esot saukuši baznīcas, kas vienmēr atradušās brīvā dabā, nekad zem jumta. Vēl tapšanas stadijā ir objekts, kas simbolizēs ideju, ka ceļu pie Dieva ir daudz, bet galapunkts ir viens. «Arī ateisti, kas viņam netic, tomēr pie Dieva iet, jo tā ir viņu ticība, neticēt tam, kam tic citi,» saka E. Rudzāte.

Viņas nodibinājums Sokrata tautskola mācot, ka jāciena visas reliģiskās mācības, taču pati nepārstāv nevienu kustību un parkā cenšas saglabāt latviskās vērtības - ar dievturību gan tam īsti sakara neesot. Taču pašai vietai arī piemītot maģiskas īpašības - apmeklētāji esot piedzīvojuši gan brīnumainu kāju atveseļošanos, gan redzes uzlabošanos. Tā kā rudens lietos esmu noķērusi pamatīgu kāsu, E. Rudzāte man saka - pēc laika, kas pavadīts šeit, tam vajadzētu pāriet, ja vien esmu ieradusies ar tīru sirdsapziņu. Acīmredzot kaut kas ar sirdsapziņu īsti labi nav bijis - klepoju vēl šodien.

Taču cilvēki uz šejieni brauc - cits brīnuma gaidās, cits - iekšējo mieru meklējot. Parku apmeklējam svarīgā dienā - tieši rudens ekvinokcijā, uz sarunas beigām jau sāk ierasties saulgriežu rituāla dalībnieki. Desmit vieglās automašīnas, pat pilns autobuss! Publika ir visdažādākā - jaunieši, ģimenes ar bērniem, pārsvarā seniori. Rituālā nejaucamies, taču vēlāk aprunājamies ar Dzintru, kura savainotās kājas dēļ nav aizgājusi kopā ar pārējiem pie dieviem aprunāties. Dzintra ir ezotērikas fane, apmeklējusi vai visas iespējamās misticisma skolas, bēdīgi slaveno Durgas templi ieskaitot. Par Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parku un Sokrata tautskolu viņa saka tikai pašus labākos vārdus, esot gājusi uz Piedošanas lekcijām un mācījusies sadzīvot ar sevi, ar sajūsmu viņa runā par E. Rudzāti, kura spējot nodot pašu īstāko dzīvesziņu. Saule jau tuvojas horizontam, pakāpušies uzkalniņā, skatāmies, kā apmeklētāji sadodas rokās ap ugunskuru un beigās nodzied Dievs, svētī Latviju!.

Noturēt vietējos

Kopējās parka veidošanas izmaksas E. Rudzāte neatklāj, taču atzīst, ka lauvas tiesa nāk no Eiropas Savienības (ES) finansējuma, viņa arī saka, ka, ja lielākā daļa no Eiropas piešķirtās naudas tiktu izmantota garīgo vērtību popularizēšanai, Latvija kļūtu par krietni labāku vietu, kur dzīvot. Parka izveidē tiek ieguldīti arī ziedojumi, ko Sokrata tautskola saņem par lekcijām, un pašas biznesa konsultāciju uzņēmumā Zygon Baltic Consulting nopelnītais.

«Vērtējot projektus, mēs nepievēršam uzmanību ne ticībai, ne dzimumam - iespējas realizēt savus projektus ir visiem, vienīgais, nedrīkst pieļaut, ka šajās aktivitātēs tiek sakārtota privāta un nepieejama teritorija,» saka LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta LEADER pasākumu daļas vadītāja Dina Varslavāne. Viņa skaidro, kā ezotērisks parks varējis iegūt Eiropas finansējumu - ES Eiropas Lauksainiecības fondā lauku attīstībai (ELFLA) ir četri lielie virzieni, pirmie trīs vairāk kalpo lauku saimniecību sakārtošanai, ceturtais ir domāts vides sakārtošanai, lai veicinātu reģionu iedzīvotājiem prieku par savu teritoriju un radītu vēlmi tur uzturēties. Pieejams ir finansējums gan sabiedriskajām aktivitātēm, gan dažādu pakalpojumu sakārtošanai, lai iedzīvotājiem tie būtu pieejami pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. «Tie var būt friziera pakalpojumi, veļas mazgātavas, viss, ka atturētu cilvēkus no lauku pamešanas un motivētu viņus dzīvot dzimtajā vietā, tur audzināt bērnus un strādāt,» saka D. Varslavāne. Kopā šiem pasākumiem visā Latvijā ELFLA atvēlēti 18 miljoni latu, viena projekta izmaksas nedrīkst pārsniegt 20 tūkstošus.

Sokrata tautskola parka attīstīšanai saņēmusi naudu trijos projektos, divi no tiem ELFLA par kopējo summu 25 199,95 lati altāriem un dievību krēsliem, trešais - no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF). D. Varslavāne skaidro - ELFLA var iesniegt vairākus projektus, ja katrā no tiem rodas jauna sabiedriskā aktivitāte un tiek radīts kas jauns. Savukārt EZF nauda 12 600 latu apmērā misticisma pilnajam parkam piešķirta, jo tas atrodas pie ūdeņiem un izpilda nosacījumus, ka projekts attiecas gan uz zivsaimniecību, gan tūrismu - ezerā sakārtota pieeja ūdeņiem un iekārtotas makšķerēšanas vietas, turklāt tūristi tiešām tur brīvi var ierasties ar makšķerēm vai bez, par šo summu izveidots Sevis izzināšanas labirints.

Naudas pietrūkst

Katru no iesniegtajiem projektiem ELFLA vai EZF programmās sākotnēji izvērtē vietējā rīcības grupa, par Siguldas novadu atbildīgās Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības vadītāja Inese Pikaļova Dienai atzīst - Sokrata tautskola līdz šim iesniegusi ļoti kvalitatīvus projektus, kas vērsti uz cilvēkiem. «Uz viņu rīkotajiem pasākumiem brauc cilvēki pat no tālienes, pasākumos ir savdabīga, noteikta publika, taču parks ir ļoti vērtīgs, tas ir par mūsu kultūru, vēsturi, kā pareizi svinēt svētkus, kā sevi izzināt un sadzīvot ar dabu,» uzskata I. Pikaļova. Viņa stāsta, ka Siguldas pusē esot ļoti daudz labu un kvalitatīvu projektu, jaunieši izveidojuši zinātnes centru, izveidots orientēšanās laukums, tikai pieejamā summa esot par mazu. «Aktivitāte ir liela, prasa un prasa, bet naudas pietrūkst,» saka I. Pikaļova. Tiesa, E. Rudzātes projektiem nav bijis jāuztraucas par to, ka finansējums netiktu piešķirts, pārlapojot Siguldas rīcības grupas izvērtētos projektus, Sokrata tautskolas pieteikumi pēc punktiem vienmēr bijuši starp pirmrindniekiem.

Līdz aktuālā finanšu perioda beigām palicis nedaudz vairāk kā gads, tā kā Briselē vienošanās par ES budžetu vēl nav panākta, nav arī iespējams prognozēt, vai nākotnē šādas aktivitātes tiks atbalstītas. D. Varslavāne saka -šī LEADER pieeja vēršoties plašumā. «Tiek uzskatīts, ka vietējie iedzīvotāji labāk pārzina vietējās vajadzības un ko var atrisināt ar šiem fondiem, vai turpmāk finansējums tiks piešķirts šādā formātā, vēl nav zināms, taču pieeja pati par sevi tiek uzsvērta kā svarīga,» teic D. Varslavāne.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli







Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?