Patika, kā dejo tētis
«Pie stūres» Freimaņu ģimenē esot mamma - Lita (38), vienbalsīgi spriež pārējie. Viņa X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pirmo reizi iecelta arī svētku virsvadītājas godā, jo vada vairākus deju kolektīvus Talsos. Litas vadībā deju kolektīvā Talsu kurši danco arī viņas vīrs Mareks (38, strādā Talsu novada pašvaldības policijā). Mammas vadītajā 2. vidusskolas deju kolektīvā Talsu saulītes dejo dēls Niks (12). Pagaidām nedejo vien meita Kate (6, iet bērnudārzā). Viņu ģimenē visi sauc par māsiņu. Tomēr iespējams, ka nākamgad arī Kate mācīsies pirmos deju soļus, saka Lita. Šogad viņai pietrūcis laika «dejā dresēt» pašus mazākos, lai gan dejot gribētāju un tautas tērpa mīļotāju māsiņas dārziņā esot daudz.
Mīlestību uz deju Lita mantojusi no savas mammas Feodosijas Utinānes (75). Arī viņa savulaik bijusi deju kolektīvu vadītāja. Tāpēc jau no mazotnes Lita piedalījusies ikdienas mēģinājumos. It sevišķi viņai paticis vērot, kā mammas vadītajā kolektīvā dejo tētis. «Tētis un mamma pārī dejoja reti. Ja nu vienīgi kādos jubilejas koncertos Gatves deju,» atminas Lita. Viņai paticis arī pats mēģinājumu process. Tikai tā varot noskaidrot, kura ir skaistākā deja. Un, viņasprāt, deju var izbaudīt tikai tad, ja to zina no galvas - ja zina dejas raksturu, nianses, tās stāstu.
Nu arī Litas bērni dara tāpat kā viņa bērnībā - kopā ar citiem knauķiem piedalās deju kolektīvu mēģinājumos un brauc līdzi uz koncertiem. Niks gada vecumā kopā ar vecākiem koncertos bijis Zviedrijā, Beļģijā, Spānijā un Šveicē. Arī Kate daudzviet pabijusi. «Mēs vienmēr braucam visa ģimene. Ir ļoti labi būt cilvēkos, kam ir kopējas intereses, kas ir labi draugi gan ikdienā, gan arī svētkos. Bērni redz, vērtē, un pienāk brīdis, kad arī viņi paši sāk dejot,» stāsta Lita. «Mūsu kolektīvā ģimeņu ar bērniem ir ļoti daudz. Bērniem ir savas darīšanas, dejotājiem - savas. Dažkārt mēģinājumos bērni ir skaļāki nekā dejotāji.»
Sieva māca vīru
Litas vīrs Mareks sākumā nemaz nav bijis dejotājs. Pirmais viņa mēģinājums iemācīties dejas soļus noticis jaunībā. Lūkošanās uz to, kā ar citiem dejo sieva, Marekam īsti nav gājusi pie sirds, un viņš nolēmis arī pats pamēģināt ielocīt kājas ritmā. Tomēr deja puisim nav vedusies, un viņš nospriedis, ka dejotājs nebūs, un dancot vairs nav nācis. Tomēr, kad piedzimis dēls - Niks, Mareks sāka nākt uz mēģinājumiem. Viņš nedejoja, bet vēroja dancotājus un pieskatīja dēlu, kamēr Lita vadīja kolektīvu. Gada garumā, dzīvojoties pa mēģinājumu, ar acīm deja bija iemācīta un soļi saprasti, tāpēc viņš paziņojis, ka gribot dejot. «Kas cits atlika?» viņš saka. «Togad kolektīvs brauca koncertā uz Dāniju. Tikai tāpēc, ka nedejoju, netiku, bet tik ļoti gribējās,» viņš atzīst. «Fizisks treniņš taču vienmēr noder. Un dejā tiek nodarbināti visi muskuļi - pat sejas,» par dejas labumiem stāsta Mareks. Kopš tās dienas Mareks dejo jau desmit gadus.
«Tas ir skaisti, ja dejot māca sieva,» turpina Mareks. «Man gan vienmēr gribējies dejot pārī ar Litu, bet labi, ka tā tomēr nav. Tad no viņas bakstīšanas - dari tā vai tā - gribot negribot kļūtu dusmīgs. Cik tad ilgi izturētu? Gadu, piecus? Lai tā nenotiktu, šis ir labākais variants. Tikai emocionālās dejas gribētu dejot pārī ar sievu, tad bez kautrēšanās varētu acīs skatīties,» saka Mareks.
Grūtās dienas
Vai deja stiprina attiecības? «Mēs visi vairāk vai mazāk esam uz viena viļņa. Ir atrasta pareizā frekvence, kurā būt,» saka Mareks. «Ģimenē tas ir liels pluss, ja visi ir vienoti - kur iet viens, tur iet otrs.» Tomēr nekādas atlaides saviem dejotājiem Lita nedodot. «Aizrādu visiem, arī vīram. Daudz prasu arī no dēla. Reizēm ir vieglāk, reizēm ne, bet es tik un tā aizrādu. Man mamma iemācīja - ja dejotājam neaizrāda, tas nozīmē, ka no viņa nav cerības neko saņemt pretim. Mamma ir laba padomdevēja. Viņas viedokli respektē, jo tas vienmēr ir taisnīgs. Utināne tiek uzskatīta par bargu žūriju,» stāsta Lita. Apvainoties uz deju zinātāja padomiem būtu muļķīgi, spriež Mareks. Šī esot tā reize, kad vīram jāklausot sieva.
Šogad uz Rīgu, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, devās Lita un Niks. Lai gan mēģinājumi Rīgā esot tās grūtās dienas, tomēr prieks par to, ka, 14 tūkstošiem iznākot uz laukuma, cits citam nenomin kājas, esot liels. Protams, ja vien negadoties kāda ķibele. Reiz kādos deju svētkos Lita un viņas kolektīvs nokavējuši iznācienu uz deju, jo tajā laikā aktīvi fotografējušies. Tomēr pats lielākais kuriozs piedzīvots Vācijā. Kādā veikalā pazudusi Kate. Atradusies tikai pēc laiciņa, vizinoties uz slīdošajām kāpnēm. Šoreiz Kate ir mājās drošībā kopā ar vecmāmiņu. Viņas vēros, vai Niks nenokavē iznācienu uz laukuma.