Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tiesu vara un mediji

Pirms pāris nedēļām Advokatūras dienā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija noturēja konferenci par Latvijas tiesu procesu efektivizāciju. Šogad papildus citiem jautājumiem konferences dalībnieki apsprieda mediju ietekmi uz tiesas procesiem un tiesu varas profesiju pārstāvju sadarbību ar medijiem.

Tiesas procesa dalībnieku un mediju savstarpējās attiecības ir tēma ar nezūdošu aktualitāti. Arī pašlaik norisinās vairāki tiesas procesi, par kuru tiesisko vērtējumu žurnālisti sacenšas ar juristiem. Mediju un tiesu varas attiecības ir saistītas ar diviem nozīmīgiem tiesību principiem: tiesas procesa atklātība, mediju brīvība, no vienas puses, un procesa dalībnieka tiesības uz taisnīgu tiesu, no otras puses. Šīs divas sabiedrībai nozīmīgo vērtību kopas tomēr ne vienmēr ir papildinošas un mēdz nonākt pretrunā. Īpaši tāpēc, ka žurnālisti un mediji savu spriedumu par juridiskiem jautājumiem, arī vēl tiesā neizskatītiem, noformē, pirms lietu vēl ir sākuši vērtēt juristi.

Zinātniski pierādīts, ka pirmstiesas publicitāte ietekmē gan sabiedrības, gan tiesas procesa dalībnieku attieksmi pret lietu un tajā iesaistītajām personām, taču ietekme būtiski atšķiras. Dažādu psiholoģisku apsvērumu pirmstiesas publicitātes radītais efekts uz lēmuma pieņēmēju neizzūd pat pēc vairākiem mēnešiem un gadiem. Ārvalstu pētījumi liecina, ka procesa dalībnieki var izmantot pirmstiesas publicitāti kā rīku, lai panāktu sev vēlama tiesu nolēmuma pieņemšanu. Tāpēc jākoncentrējas uz tiesas procesu dalībnieku tiesībām publiski komentēt lietas gaitu. Piemēram, atsevišķās valstīs normatīvā regulējuma līmenī ir noteikti pasākumi, kas vērsti uz pirmstiesas publicitātes efekta mazināšanu. Latvijā šis jautājums nav atrunāts ne prokuroru, ne advokātu darbību reglamentējošajos tiesību aktos. Turklāt šobrīd nozīmīgs svars diskusijās par mediju neatkarību ir jautājumam par mediju patieso īpašnieku lomu mediju redakcionālajā darbā.

Tiesas procesa publicitāte vērtējama kontekstā ar tiesnešu tiesībām komentēt tiesas procesa gaitu un pieņemtos nolēmumus plašsaziņas līdzekļos. Konferencē tika pretnostatīti vairāki piemēri, kas parādīja, ka vienota regulējuma trūkums novedis pie pretrunīgas tiesnešu attieksmes pret publicitāti vienlīdz nozīmīgās lietās. Diskutējot par iespējām radīt vienotu nostāju un vienlaikus mazināt iespējami negatīvu mediju ietekmi uz tiesas darbu, konferences dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka risinājums varētu būt vienotu vadlīniju izstrāde attiecībā uz juristu - tiesas procesu dalībnieku un mediju sadarbību.

Juridiskajām profesijām jau ir paraugs šādām vadlīnijām. 2012. gada janvārī Tiesnešu ētikas komisija, Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija un Prokuroru atestācijas komisija izdeva kopīgu skaidrojumu «Par ex parte sarunām un tiesnešu, advokātu un prokuroru savstarpējo saskarsmi». Šajā dokumentā noformētas savstarpējo attiecību vadlīnijas gan konkrētas tieslietas izskatīšanas gaitā, gan arī attiecībā uz savstarpējo saziņu. Skaidrojums rada pamatu tajā izklāstīto principu attiecināšanai arī uz saziņu ar plašsaziņas līdzekļiem, attīstot tajā pausto tēzi: «Tiesnesim jānodrošina, ka viņa uzvedība gan tiesā, gan ārpus tās saglabā un veicina sabiedrības uzticēšanos juristiem un tiesas prāvas dalībnieku ticību tiesneša un tiesu varas taisnīgumam. Norādītais saskan gan ar tiesnešu, gan advokātu, gan prokuroru ētikas kodeksu noteikumu būtību un var tikt vienlīdz attiecināts uz visām minētajām profesijām. Tāpēc ir svarīgi veidot vienotu un atbildīgu izpratni par juridisko profesiju pārstāvju savstarpējām attiecībām.»

Vērtējot tiesas procesā iesaistīta jurista rīcību, nozīmīgs ir gan subjektīvais faktors - profesionāļa pārliecība par spēju būt objektīvam, gan vēl jo vairāk objektīvais - profesionāļa rīcībai arī jāizskatās objektīvai no neatkarīga un saprātīga novērotāja pozīcijas. Juristi, tāpat kā sabiedrība, sagaida, ka tieši žurnālists ir šāds novērotājs. Objektīvs mediju darbs nodrošina sabiedrības pārliecību par taisnīgu tiesu un tiesas procesa atbilstību likumam un sabiedrības priekšstatam par taisnīgumu. Pēc kopīgās konferences varam secināt, ka tiesu varas pārstāvji ir gatavi vienoties par kopīgajiem principiem, ko visas profesijas ievērotu attiecībā uz tiesās izskatāmo lietu publicitāti. Pēc šādas vienotas nostājas noformēšanas darba kārtībā būtu dialogs ar mediju pārstāvjiem par kopīgiem tiesu varas un mediju varas ētikas standartiem.

*LU lektors, zvērināts advokāts

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli







Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?