Divi atšķirīgi dzimumi vienā skolā un klasē

Zēni ES valstīs biežāk nekā meitenes izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas izklaidei un «tīmekļa lapu veidošanai», kaut gan citu šo tehnoloģiju lietošanas iemeslu ziņā (piemēram, saziņai, sociālajai tīklošanai, informācijas meklēšanai u. c.) dzimuma noteiktās atšķirības ir nelielas.

Meitenes vidēji lasa vairāk un labprātāk nekā zēni. Augstāki meiteņu sasniegumi lasītprasmē vērojami visās ES valstīs, dažādās vecuma grupās, dažādos pārskata periodos un izglītības programmās. Meitenēm arī ir labāki sasniegumi pārbaudes darbos, kas jāveic esejas veidā, savukārt puišiem ir labāki rezultāti testos ar izvēles jautājumiem.

Aptuveni trešdaļā Eiropas izglītības sistēmu meitenēm parasti ir sliktāki sasniegumi matemātikā, taču 4. un 8. klasē vairākumā ES valstu zēniem un meitenēm šajā priekšmetā sasniegumi ir līdzīgi. Augstāki zēnu sasniegumi novērojami vēlākās klasēs. Meitenēm gan parasti ir mazāka ticība savām spējām dabaszinātnēs nekā zēniem. Tomēr dabaszinātnes zēnus un meitenes interesē vienādā mērā, un kopumā zēnu un meiteņu vēlme saistīt turpmāko izglītību vai profesiju ar dabaszinātnēm ir aptuveni vienāda. Tiesa, Vācijā noskaidrots, ka katram dzimumam fizikā interesē atšķirīgas tēmas: meitenes vairāk saista gaisma, skaņa un siltums, zēnus - mehānika, elektrība un radioaktivitāte.

Atpalicība mācībās un otrgadība ES valstīs biežāk notiek ar zēniem. Zēni biežāk nekā meitenes priekšlaicīgi pamet skolu, un vairāk meiteņu nekā zēnu pabeidz vidējo izglītību. Meitenēm parasti arī ir labākas atzīmes skolas noslēguma eksāmenos.

Meitenēm ir augstāka mācīšanās kultūra, bet zēnu izglītības sasniegumus vairāk ietekmē problēmas, kas saistītas ar sliktāku disciplīnu un uzvedību. Zēnu zemie izglītības sasniegumi tiek saistīti ar viņu kopumā negatīvo attieksmi pret skolu, īpaši ar viņu pasliktinātajām attiecībām ar skolotājiem, nepietiekamo labsajūtu skolā un nevērīgo attieksmi pret mācībām. Tajā pašā laikā pētījumi rāda, ka pat tad, kad skolotāji uzskata, ka viņu izturēšanās pret skolēniem ir vienlīdzīga, viņi tomēr biežāk rāj zēnus, pievērš viņiem lielāku uzmanību, bet skolniecēs vienlaikus rada lielāku atkarību. Skolotāji nereti veicina skolnieču pasivitāti un pakļaušanos, bet skolniekos augstu vērtē neatkarību un individualitāti. Zēniem skolotāji ļauj būt nepaklausīgākiem, jo uzskata, ka tas ir dabiski, un tā paša iemesla dēļ viņi sagaida, ka meitenes sāks «ar mājas dzīvi saistītas» darbības, piemēram, rūpēsies par citiem vai uzkops klasi.