Lai gan bieži runāts par to, ka Latvijā uzņēmējdarbība attīstās nevienmērīgi - Rīga esot kā milzīga «ūdensgalva», bet reģionos vispār nekas nenotiekot -, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) speciālistiem viesojoties Latvijas pašvaldībās, esam pārliecinājušies, ka aina nemaz nav tik bēdīga. Protams, uzlabojumi iespējami vienmēr un darāmā ir daudz, tomēr varu nosaukt veselu rindu veiksmīgu uzņēmumu Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā un citur, kuri palīdz veidot Latvijas konkurētspēju un piesaistīt mūsu valstij investīcijas, kas nepieciešamas turpmākai izaugsmei.
To vidū ir, piemēram, Malmar Sheet Metal Ventspilī, kas ražo detaļas pasaulē zināmiem autobūves uzņēmumiem, kā Scania un Volvo, tāpat pagaidām neliels, taču ar lielu attīstības potenciālu apveltīts IT uzņēmums Latvisoft, kura izstrādātās aplikācijas iegādājas Apple. Pieminēšanas vērtu uzņēmumu rindās ir arī Bucher Shoerling Baltic, kas līdzdarbojas pasaulē pieprasītu ielu tīrīšanas mašīnu ražošanā, kā arī Valpro, kura ražotais ugunsdzēsības aprīkojums pieejams Eiropā, Ziemeļamerikā un pat Āfrikā.
Liela daļa iepriekšminēto gan nav vietējā kapitāla kompānijas, un bieži tiek diskutēts, cik vēlama ir ārvalstu investoru ienākšana Latvijā. Iepazīstoties ar reālu uzņēmumu pieredzi, gribu teikt, ka tas nenoliedzami ir ieguvums Latvijas ekonomikai, jo uzņēmumi šeit maksā nodokļus, kā arī nodrošina darbvietas. Īpašs prieks ir par inovatīviem uzņēmumiem, kuri novērtē mūsu darbaspēka kvalifikāciju un kompetenci, kas apvienojumā ar izdevīgu cenu ir galvenais iemesls, kādēļ uzņēmumi izvēlas šeit sākt savu darbību.
Gribu gan norādīt, ka Latvija nav un nebūs lēta darbaspēka zeme, - ir runa tikai par investoriem gana izdevīgu attiecību starp darbaspēka prasmēm un izmaksām. Papildu bonuss ir apzinīgā darba kultūra. Taču pārējās izmaksas, piemēram, energoresursu cenas, vairs nav tāda konkurētspējas priekšrocība kā agrāk.
Turklāt konkurētspējīgu, uz modernām tehnoloģijām balstītu uzņēmumu ienākšana Latvijā turpina celt mūsu kvalifikāciju. Ja vien tas tiek mērķtiecīgi izmantots, tā ir iespēja attīstīties un kļūt konkurētspējīgākiem Eiropas un pasaules mērogā un ar laiku radīt arī vietējā kapitāla uzņēmumus dažādās jomās vai arī panākt, ka konkrēti uzņēmumi ne vien Latvijā izvieto šauri orientētas struktūrvienības, bet pārceļas uz šejieni pavisam.
Viens no tādiem piemēriem ir Liepājā strādājošais uzņēmums Interspiro Production, kas ražo elpošanas aprīkojumu ugunsdzēsēju, ūdenslīdēju un citu profesiju pārstāvju vajadzībām. Sākotnēji uzņēmums Latvijā darbojies tikai daļēji, taču laika gaitā pārcēlis pilnu ražošanas ciklu no Zviedrijas uz Latviju - šeit pieejams atbilstošas kvalifikācijas un izmaksu darbaspēks, turklāt mēs esam elastīgāki nekā, piemēram, ķīnieši, kuru darbaspēks ir lēts, bet elastība izpildes termiņu, apjomu un produkcijas veidu ziņā - neliela.
Lai šādu piemēru Latvijā kļūtu vairāk, jārīkojas mērķtiecīgi un jāstrādā, lai ne tikai jau ieinteresētiem investoriem piedāvātu konkrētus risinājumus, bet arī mēs paši aktīvi meklētu un piesaistītu potenciālos investorus. Kā vienu no risinājumiem esam izstrādājuši tā dēvēto POLARIS procesu - sistemātisku dažādu pušu (pašvaldības, zinātniskās institūcijas, uzņēmēji, investori) sadarbības veidošanu. Lai arī šķietami nelielajā Latvijas mērogā nevajadzētu būt nekādiem šķēršļiem šādai sadarbībai, praksē dažādas problēmas joprojām pastāv.
Viena no tām ir zinātnisko institūciju sadarbība ar uzņēmumiem. No vienas puses, tā ir absolūti nepieciešama augstas pievienotās vērtības produktu un tehnoloģiju radīšanai, jo bez tiem Latvijas ekonomiskā izaugsme nebūs iespējama, bet, no otras, praksē ne vienmēr sadarbība veidojas tik gludi, kā varētu vēlēties. Bieži tas lielā mērā atkarīgs no vietējās pašvaldības iesaistīšanās. Piemēram, Ventspils veiksmes stāsts radies pašvaldības uzstādījumu dēļ (Ventspilī izveidots Augsto tehnoloģiju parks, kurā darbojas vairāki IT un citu nozaru uzņēmumi ar lielu attīstības potenciālu).
Līdzās zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai liela loma investīciju piesaistē un jaunu uzņēmumu attīstībā ir arī tam, vai pašvaldība sakārtojusi industriālo teritoriju zonējumu, lai būtu pilnīga skaidrība, ko un kur drīkst būvēt, vai iespējams ierīkot nepieciešamo infrastruktūru. Tas nenozīmē, ka pašvaldībai pašai tas jādara, bet reizēm ir gadījumi, ka industriālā zona iezīmēta gluži vai zaļā pļavā, kur nav nekādas infrastruktūras un iespēju to pārskatāmā nākotnē ierīkot.
Protams, liela loma ir arī pozitīvai attieksmei un interesei, komunicējot ar investoru jau kopš pirmās tikšanās reizes. Pretimnākšana un elastīga attieksme, kā arī iespēja saņemt papildu atbalstu finanšu vai arī kādu atvieglojumu ziņā ir būtisks faktors, kas potenciālajam investoram liek izlemt - strādāt šeit vai, piemēram, Lietuvā.
Viena no priekšrocībām, ko atsevišķi investori novērtējuši, ir speciālo ekonomisko zonu eksistence konkrētos Latvijas reģionos, tiesa gan, to darbības beigu termiņš saskaņā ar ES likumdošanu ir 2017. gads. Ir apspriestas iespējas to pagarināt, taču, cik man zināms, pagaidām šādu lēmumu Eiropas Komisija nav pieņēmusi. Neatkarīgi no šādu zonu definējuma uzskatu, ka pašvaldībām būtu jāapsver iespēja noteikt nekustamo īpašumu nodokļu atlaides konkrētā teritorijā, tādējādi veidojot vietēja mēroga speciālās zonas noteiktu industriju attīstībai, piemēram, tehnoloģiskos parkus, kāds patlaban Latvijā pilnā šī jēdziena nozīmē ir tikai Ventspilī. Attīstot šādas teritorijas, mums būtu lielākas iespējas piesaistīt Latvijai tādus inovatīvus uzņēmumus, kuru darbība nāktu par labu vietējās ekonomikas straujākai izaugsmei.
* LIAA direktora vietnieks