Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ģenerāļi rokudzelžos

Vērojot to rīcības brīvību, kāda nesen tika pieļauta vandaļiem pašā Rīgas centrā pretī Ministru kabineta ēkai, atmiņā nāk laiki, kad pašvaldības vis nesēdēja, rokas klēpī salikušas, ja manīja kādus, viņuprāt, imperiālistiskus recidīvus. Runa, pirmkārt, ir par leģendāro gadījumu 1994. gada 10. janvārī, kura rezultātā starp Krieviju un Latviju gandrīz izcēlās bruņots konflikts un kuru toreizējais Zviedrijas premjers Karls Bilts vēlāk nosauca par bīstamāko brīdi Baltijas politikā viņa valdīšanas laikā.

1994. gadā turpinājās Latvijas un Krievijas sarunas par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. Sarunām tuvojoties rezultātam, «vanagiem» Krievijas pusē noteikti būtu bijusi izdevīga kāda provokācija, kas dotu iespēju novilcināt vai atlikt šķiršanos no Pētera Pirmā reiz iekarotās zemes. Šādu iespēju Krievijai gandrīz deva incidents okupācijas armijas īpašumu pārņemšanas laikā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas pašvaldības vadītāja, karstasinīgā Andreja Ruča, izpildījumā, asistējot Vidzemes priekšpilsētas municipālās policijas priekšniekam Mārtiņam Andersonam un Saeimas deputāta Odiseja Kostandas palīgam, atmodas aktīvistam Jurim Dobelim. Par Ruča karstgalvību un neaprēķināmību jau pirms šā gadījuma tika stāstītas leģendas, piemēram, viņš ierodas uz kādu tikšanos, taisa vaļā savu diplomātu, lai paņemtu dokumentus, bet izrādās, ka diplomātā ir arī granāta, kas atvēršanas brīdī izkrīt uz grīdas un ripo pa zemi... Ja incidentā, par kuru būs runa, kaut kas būtu sprādzis vai kāds būtu gājis bojā, Latvijas valstij sekas varēja būt liktenīgas, neraugoties uz to, ka Krievija tolaik bija stipri atkarīga no ASV palīdzības.

Ručs ar rokudzelžiem iejaucas starpvalstu sarunās - 1994. gada 11. janvāra rītā vēstīja Jānis Kulmanis galvenajā ziņā Dienas pirmajā lapā. «Dodot rīkojumu aizturēt un nogādāt līdz Latvijas robežai divus Krievijas armijas ģenerāļus, Vidzemes priekšpilsētas tautas deputātu padomes priekšsēdētājs Andrejs Ručs radījis saspīlējumu abu valstu attiecībās un satraukumu Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunu delegācijās par sarunu turpmāko gaitu. Ārlietu ministrs Georgs Andrejevs šovakar TV Panorāmā teica, ka šis starpgadījums varēja pat novest līdz bruņotam konfliktam starp Latviju un Krieviju.»

Ručs savu rīcību presei pamatoja ar Vidzemes priekšpilsētas valdes 4. janvāra lēmumu, kurā noteikts sākt Krievijas armijas dzīvokļu saimniecības uzņēmumu pārņemšanu Krustabaznīcas ielā 9, 9a un Ilūkstes ielā 107. Jau 7. janvārī municipālās policijas apsardzes dienests sācis apsargāt šos objektus. Objektu pārņemšana bija paredzēta pirmdienā, 10. janvārī, plkst. 8.45. «Uz objektu pārņemšanu negaidīti ieradušies arī Krievijas ziemeļrietumu karaspēka (ZRKG) grupas trīs virsnieki, no kuriem divi ZRKG virspavēlnieka Leonīda Majorova vietnieki - ģenerālmajors Nikolajs Tailokovs un ģenerālmajors Anatolijs Vodopjanovs -, kā sacīja A. Ručs, sākuši draudēt, ka uzsūtīšot savus desantniekus, ja netiks novākta pašvaldības norīkotā apsardze. Trešais virsnieks esot uzvedies mierīgi, bijis ar mieru turpināt sarunas par objektu pārņemšanu. Diviem agresīvajiem esot uzlikti rokudzelži, un viņi nogādāti līdz Latvijas robežai. Vienlaikus A. Ručs devis rīkojumu ar ieročiem pretoties jebkādām, arī Latvijas Republikas drošības vienībām, ja tās mēģinātu aizturētos atbrīvot.»

Vai ģenerāļu rīcība bija apzināta provokācija, skaidras atbildes nav, taču toreiz Krievija reaģēja ātri, brīdinot Valsts prezidentu Gunti Ulmani, ka Krievijas armija operatīvi iejauksies, ja ģenerāļi netiks atbrīvoti. Vairākas pie Latvijas robežas dislocētās Krievijas karaspēka daļas, ieskaitot desanta karaspēka daļu, jau esot pilnā kaujas gatavībā. Iekšlietu ministrs Ģirts Kristovskis Latvijas Televīzijā sacīja, ka tiks ierosināta krimināllieta, jo A. Ručs ir pārkāpis savas pilnvaras.

Incidents tomēr tika ātri nogludināts, karaspēka izvešanas sarunas turpinājās, bet «Ruča lieta» bija Dienas galveno ziņu temats vēl divas dienas. 12. janvārī J. Dobelis intervijā uzsvēra, ka incidentu daļēji izraisījusi Latvijas mīkstčaulīgā nostāja Krievijas karaspēka izvešanā. Īpašu uzdevumu ministrs Edvīns Inkēns pauda viedokli, ka tagad rast kompromisu par Skrundas radiolokatoru starpvalstu sarunās ir niecīgas izredzes. Savukārt premjers Valdis Birkavs preses konferencē pie viena atgādināja Krievijai Latvijas lūgumu nodot vecās drošības komitejas arhīvus Latvijas rīcībā. «Tas veicinātu labu attiecību veidošanos starp abām valstīm.» Kas zina, ja šie arhīvi būtu nodoti, mēs varbūt labāk zinātu arī to, vai «Ruča incidents» varēja būt provokācija arī no kādu Latvijas cilvēku puses.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli






Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne







Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018











Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena




Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena






Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā


Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide






Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?