Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Bioloģiski vērtīgās pļavas

Ziedošas vasaras pļavas ar lielu augu sugu dažādību ir tradicionāla iezīme Latvijas ainavā, taču bioloģiski vērtīgajām pļavām piemīt ne tikai estētiskā loma vien - tās nodrošina mājvietu daudzām bezmugurkaulnieku un putnu sugām, ir bagātīga ārstniecības augu krātuve. Latvijas Dabas fonds bioloģiski vērtīgu pļavu jeb zālāju nominējis par gada dzīvotni, diemžēl šo teritoriju skaits arvien samazinās gan intensīvās lauksaimniecības dēļ, gan, gluži otrādi, apsaimniekošanas trūkuma dēļ - kad pļavas aizaug ar krūmiem un invazīvām sugām.

Dabas Diena noskaidro, kā atpazīt bioloģiski vērtīgu pļavu un kādas ir tās ekoloģiskās funkcijas.

Palīdz indikatorsugas

Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vecākā ekoloģe Laura Grīnberga stāsta - bioloģiski vērtīgs zālājs ir dabiska pļava, kura veidojusies sen neartās platībās, ir neielabota, nemēslota, ekstensīvi apsaimniekota un kurā vērojama liela augu sugu daudzveidība - uz vienu kvadrātmetru no 30 līdz pat 60 sugām. Kultivētajos zālājos vai atmatās šāda daudzveidība nav vērojama, tajos aug ne vairāk par 20 sugām. Tomēr noteicošais nav tikai augu sugu skaits, bet arī veids - ir izveidots saraksts, kurā ir 55 indikatorsugas, pēc kurām tiek noteikts, vai pļava saucama par bioloģiski vērtīgu zālāju. Ja pļavā ar vairāk nekā dažiem eksemplāriem pārstāvēta, piemēram, sviesta pika, Eiropas saulpurene, bezdelīgactiņa, mārsils, dzegužpirkstīte, naktsvijole, gaiļbiksītis vai kāds cits no sarakstā atrodamajiem augiem, tad ir pamatots iemesls domāt, ka pļava ir dabiska. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti ir izstrādājuši metodiku, kā noteikt un atpazīt bioloģiski vērtīgas pļavas. Dabiskās pļavas ir atšķirīgas - tās var būt sausas un atrasties priežu mežu ielokos vai kāpu teritorijās, tās var būt arī palieņu pļavas kādas upes krastā vai mēreni mitras ganības, un šie aspekti ietekmē indikatorsugu daudzumu.

Bioloģiski vērtīgās pļavas ir nozīmīga dzīvotne dažādām sugām - augu daudzveidība nodrošina dzīvesvietas plašam skaitam kukaiņu un zirnekļu sugu, kā arī specifiskām gliemežu sugām, līdz ar to šādās pļavās ir barības bāze dažādiem putniem un zīdītājiem - tā ir vesela ekosistēma. Bezmugurkaulnieku sugu, kas saistītas ar bioloģiski vērtīgām pļavām, ir vairāk nekā tūkstotis, ja zaudēsim šādas pļavas, tad zaudēsim arī daudzas no šīm sugām, jo ir kukaiņi, kas specifiski saistīti ar kādu konkrētu augu, piemēram, mārsila zilenītis barojas un dēj oliņas tikai uz mārsiliem, kas ir viena no bioloģiski vērtīga zālāja indikatorsugām. Aizsargājamais grīšļu ķauķis ir viena no tām putnu sugām, kas ir jau gandrīz izzudusi Latvijā, jo tas dzīvo dabiskās palieņu pļavās, kur no augiem dominē grīšļi, bet šo pļavu vairs nav daudz.

Gardāks piens, vairāk ārstniecības augu

Ģeogrāfijas doktore, docente Solvita Rūsiņa, kas kā eksperte piedalās projektā NAT-PROGRAMME un strādā pie Zālāju biotopu apsaimniekošanas vadlīniju izstrādes, uzsver - ir svarīgi šādus zālājus uzturēt tieši ekoloģisko funkciju dēļ. Neskatoties uz to, ka dabiska pļava jeb zālājs ir mazražīgs no lauksaimnieka viedokļa, salīdzinot ar kultivētu zālāju, tas ir izdevīgāks, jo ir pašpietiekams - raža būs mazāka, bet prognozējama. Pēdējos gadus Eiropā ir veikti daudzi pētījumi par lopbarību un noskaidrots, ka dabisko pļavu zāle ir daudz bagātāka ar bioloģiski aktīvām vielām, līdz ar to piens, ko iegūst no govs vai kazas, kas ir ēdusi šādu zāli, ir bioloģiski vērtīgāks nekā tāds, kas iegūts intensīvajā lauksaimniecībā. Turklāt mainās arī garšas un smaržas īpašības produktiem, piemēram, sieram, ko iegūst no šāda piena. Kā piemēru Solvita Rūsiņa min Alpu siera ražotājus, kuri gan simbolikā, gan mārketingā iekļāvuši dabisko pļavu, uzsverot tās vērtību. Dabisko pļavu augu sugas daudz izmantotas selekcijai - gan lopbarības, gan krāšņumziedu. Dabiska pļava, piemēram, upes krastā darbojas arī kā buferis, kas pasargā ūdeņus no lauksaimniecības zemju noteku piesārņojuma, regulē barības vielu nokļūšanu ūdenī, kā arī pasargā no erozijas. Turklāt dabisks zālājs daudz labāk nekā mežs uztver organisko vielu plūsmu.

Bioloģiski vērtīgas pļavas ir bagātīgs ārstniecības augu avots, tās ir labas ganības bitēm, turklāt augi nav mēsloti ar minerālmēsliem, tātad ir teju ekoloģisks produkts. Aptuveni puse no augiem, kas atrodami dabiskajās pļavās, ir aizsargājami augi, kas sevišķi jāsaudzē, jo tie spēj augt tikai dabiskos apstākļos. Neaizvietojama ir šādu pļavu kultūrvēsturiskā nozīme, abas speciālistes uzskata, ka dabiskās pļavas nozīmības ziņā ir līdzvērtīgas jebkuram arhitektūras piemineklim, tā ir vieta, kur roku rokā darbojas cilvēks un daba, folklorā ar to saistītas dažādas paražas, ticējumi, nozīmīgu lomu pļava ar tās estētisko un materiālo bagātību spēlē vasaras saulgriežu jeb Līgo svētku norisē. Visas bioloģiski vērtīgās pļavas, kas atrodas Latvijā, ir apdraudētas un ietilpst Eiropas aizsargājamo biotopu sarakstā. Liela daļa no tām ir apzinātas, gan pateicoties pētnieku entuziasmam, gan tāpēc, ka zemnieki, kuru īpašumā atrodas dabiskie zālāji, par to uzturēšanu un apsaimniekošanu tradicionālā veidā var saņemt valsts maksājumus.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli


Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018

Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018

Jaunumi

Vairāk Jaunumi

Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena

Citi

Vairāk Citi

Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne

Latvijā

Vairāk Latvijā

Velo Diena

Vairāk Velo Diena

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts

Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija

Sirdsmāsiņas

Vairāk Sirdsmāsiņas

Citi

Vairāk Citi

KDi

Vairāk KDi

SestDiena

Vairāk SestDiena

Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena

Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide

Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?