Šajā mazpilsētā Ogres upes krastā ir tikai 1600 iedzīvotāju. Kārlis un saujiņa sekotāju sāka būvēt centru bijušajiem ieslodzītajiem, un dzima daudzfunkcionāls centrs ar pakalpojumiem, ieskaitot rehabilitāciju, profilaksi un uzvedības korekciju, veselīgu dzīvesveidu. Kārlim (Kārlis Dreimanis, Zilā krusta vadītājs) vienmēr ir gatava atbilde: «Mums ir bagāts tēvs debesīs. Šajā brīnišķajā dabas stūrītī ir izveidots daudzfunkcionāls sociālās rehabilitācijas centrs, kura uzdevums ir palīdzēt tiem, kuri sevi pazaudējuši.»
Kārlis ir mācītājs, kurš vienmēr rūpējas par savu ganāmpulku, tāpēc viņš liek lietā visu apņemšanos un pūles, palīdzot šiem cilvēkiem, kas savulaik pabijuši cietumā un samaksājuši parādu. Tomēr pat pēc visiem šiem gadiem viņiem visgrūtāk ir integrēties sabiedrībā un tikt pieņemtiem. Bijušajam ieslodzītajam nav nekā labāka, kā šķērsot cietuma durvis izejas virzienā, tomēr vairākiem cietums bija viņu ģimene, mājas, tāpēc, kad ieslodzītais ir izcietis sodu, iziešana brīvībā un integrācija sabiedrībā kļūst par vēl vienu izaicinājumu.
«Arī sabiedrība būtu jāsagatavo,» teica ieslodzītais nesenajā sarunā, «mēs jau esam samaksājuši par mūsu pārkāpumiem, un cietums nav laba vieta, kur mācīties būt vīrietim, tā ir piemērotākā, kur kļūt par sliktāko sabiedrības daļu.» Daži no viņiem piedalās korī, kas ceļo, kurp viņi uzaicināti, «jo esam atraduši ceļu ar Dieva vārda palīdzību».
Centrā Aleluja diena sākas agri un brokastu laikā tiek sadalīti darbi. Šeit nav sieviešu, bet nav izslēgts, ka nākotnē varētu būt, īpaši, ja izveidotu jaunu baznīcu un jaunas guļamistabas, tādējādi padarot projektu unikālu Latvijā. Šajā aukstajā un sniegainajā ziemas rītā mežstrādnieku komanda jau devusies uz mežu, lai cirstu kokus, bet citi strādā gaterī ar smagiem baļķiem. Ar dažiem izņēmumiem teju visi man atļauj sevi fotografēt un pat pozē. Piemēram, trušu aprūpētājs, kura uzdevums katru dienu ir nokaut «divus vai trīs, ēšanai». Viņš pārliecināts saka: «Šeit mums ir ap trīs simti trušu, un ceram, ka būs vairāk.» Nedaudz tālāk es redzu būvi - jaunās baznīcas pamatus. Viens no daudzajiem cilvēkiem, kas atbalsta un palīdz centram Aleluja, ir Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura 2006. gadā apmeklējuma laikā teica: «Prieks būt jūsu vidū. Mani tiešām iespaido pārvērtības, kas šajā namā ir notikušas pēdējo divu gadu laikā. Šis nams tagad ir kļuvis tāds, kurā ir prieks uzturēties, - tas kļuvis gaišs un patīkams.»
Zilā krusta vadītāja Nora Skara saka: «Organizācija meklē ceļus, kā piesaistīt līdzekļus, lai centrs attīstītos un izveidotais pakalpojumu loks atgrieztu cilvēkus sabiedrībā. Vīri paši ir liecinieki, ka citi, kas visu atmeta, spēj radīt prātam neaptveramas lietas.» Organizācijas mērķi ir interesanti gan pašvaldībām (Rīgas domes Labklājības departaments un Lielvārdes novada dome), gan valsts institūcijām (Ieslodzījuma vietu pārvalde, Labklājības ministrija), gan domubiedriem, gan mecenātiem, kas vēlas palikt nezināmi. «Pašlaik Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmā sadarbībā ar Igaunijas speciālistiem, Sanktpēterburgas nevalstisko organizāciju un Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldi ir iesniegts projekts par inovatīvu pakalpojumu izstrādi, kam ir nodrošināta pēctecība pēc klienta atgriešanās no ieslodzījuma, lai reintegrētu darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi - mērķa grupa - jaunieši,» stāsta Nora.
Blue Cross ir otrs lielais projekts Baltijas reģiona programmā, kas tapis sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, Igaunijas un Zviedrijas partneriem un ir vērsts uz jauniešu brīvā laika pavadīšanas pasākumiem lielpilsētu priekšpilsētās. Kā izglītojošā metode tiek izmantota koncerta programma ar sadarbības partneru piesaistīto mākslinieku dalību. Ar šā gada martu tiek sākts projekts sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūras Eiropas Sociālā fonda projektu departamentu par alternatīvu pasākumu veikšanu sociālās rehabilitācijas programmā. Projekta mērķis ir veidot darba un atpūtas terapijas darbnīcas ārpus Rīgas bezpajumtniekiem un bijušajiem ieslodzītajiem.
Bijušie cietumnieki cērt kokus, atzaro un nes uz zāģētavu. Kārlis mūs aicina ēst, un šodien tiek pasniegta zupa no kartupeļiem, dārzeņiem un kāda gaļas gabaliņa. Nav otrā vai deserta, tā ir dienas maltīte līdz vakariņām. Viņi neko neprasa, bet novērtē augļus un cepumus. Būtu labi, ja kādu dienu kāds nolemtu apmeklēt viņus, azotē nesot ko garšīgu, lai cik maz tas būtu, vienmēr visi ir laipni gaidīti.