Latvijā Kao Viets dzīvo kopš 2003.gada, kad šeit ieradās kopā ar savu tēvu, divām pusmāsām un pusbrāļiem. Pa šo laiku puisis apbrīnojami labi iemācījies latviešu valodu un nemaz neslēpj, ka tas noticis arī Andreja Pumpura eposa Lāčplēsis dēļ. «Valodu gan mācījos arī pats, lai gan sākumā man neklājās viegli, jo latviešu valoda ir ļoti grūta,» viņš smaidot atzīst. Par savām skolas gaitām puisis stāsta, ka vienu gadu mācījies Ogres ģimnāzijā, arī Ogres 1.vidusskolā, bet pēc tam iestājies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, ko mīļi dēvē par Rozīšiem. Mācoties šīs skolas otrajā kursā, viņam radusies ideja uzzīmēt komiksu pēc Lāčplēša motīviem, un tas arī bijis viņa diplomdarbs, kas pavisam nesen novērtēts ar atzīmi «teicami».
Izlasītais eposs puisim licies interesants un neparasts, radusies ideja pamēģināt uzzīmēt komiksu. Starp citu, viņam mājās joprojām ir vēsturiskais eposa izdevums koka vākos, kas šad tad tiekot pārlasīts. Sākumā daudz kas no lasītā šķitis nesaprotams, taču pamazām Kao Viets iejuties eposa varoņa piedzīvotajā. Iedvesmu darbam viņš smēlies, arī apmeklējot Andreja Pumpura memoriālo muzeju, noskatoties Zigmara Liepiņa rokoperas Lāčplēsis ierakstu DVD un paviesojoties mākslinieka Agra Liepiņa uzceltajā Lielvārdes koka senlatviešu pilī. Starp citu, tieši Agris Liepiņš bijis viens no viņa konsultantiem un arī bargākajiem kritiķiem.
Kao Viets neslēpj, ka drusku pamainījis eposa sižetu - tā, lai būtu interesantāk skatīties grāmatu. Uz jautājumu, kas tieši mainīts, viņš atsmej - tas jāsaprot pašiem, jo sarunā grūti izstāstīt. «Taču pamats paliek!» puisis mierina un atklāj - sākumā viņa grāmatas oriģinālais nosaukums bijis Lāčplēša hronika, taču izdevējiem šķitis, ka tas bērniem būs par nopietnu, tādēļ nolemts palikt pie nosaukuma Lāčplēša dzimšana. Arī tas labi atbilstot grāmatā attēlotajiem notikumiem - stāstam par Lāčplēša piedzimšanu un bērnības gadiem. Taču pie paveiktā Kao Viets nedomā apstāties, jo pamazām top zīmējumi komiksam par Lāčplēša nākamajiem piedzīvojumiem. «Domāju, ka otrā grāmata būs nopietnāka, tādēļ arī darbs būs ilgāks. Taču ceru līdz nākamajai vasarai visu paveikt!» viņš sola.
Cik ilgi top viens zīmējums, Kao Viets īsti nevarot pateikt - tas atkarīgs no iedvesmas un tehnikas, kādā darbs tiek darināts. Līdz šim zīmējumi tapuši jauktajā tehnikā, izmantojot akvareļkrāsas, krāsainos zīmuļus, flomāsterus, tušu un parasto zīmuli; nu esot doma tehniku nedaudz mainīt. Mākslinieks šajā darbā likšot lietā arī zināšanas, kas iegūtas Beļģijā apmeklētajos komiksu zīmēšanas kursos.