Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Piektdiena, 10. maijs
Maija, Paija

Izšķirošā energoefektivitāte

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, Latvijā visai izplatīta ir iesākto projektu (pārsvarā - dzīvojamo māju) celtniecības iesaldēšana. Jau par ierastu skatu Rīgas un tās pierobežas ainavā kļūst nepabeigtu dzīvojamo māju silueti. Lielākā daļa no šiem namiem tika projektēti pirms vairākiem gadiem, tāpēc patlaban šo projektu attīstītājiem vai to potenciālajiem pārņēmējiem jāņem vērā, ka to nodošanai ekspluatācijā var rasties vēl viens papildu šķērslis, proti, šīm ēkām, visticamāk, būs jāatbilst energoefektivitātes prasībām, kuru obligātums uzsvērts Ēku energoefektivitātes likumā.

Vajadzīgi sertifikāti

Pagājušā gada pavasarī spēkā stājās jaunais Ēku energoefektivitātes likums, lai veicinātu racionālu un efektīvu energoresursu izmantošanu. Tā sasniegšanai likums paredz vairāku obligāti izpildāmu mehānismu ieviešanu. Viens no šiem jaunievedumiem nosaka pienākumu, projektējot jaunbūvi vai veicot jebkuras citas ēkas rekonstrukciju, ja šīs ēkas platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25% no tās kadastrālās vērtības, ievērot Latvijā noteiktās minimālās energoefektivitātes prasības. Turklāt likums paredz, ka, pārdodot, izīrējot vai iznomājot ēkas, kas nodotas ekspluatācijā pēc 2008.gada 31.decembra, attiecīgā darījuma veikšanai nepieciešams ēkas energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts.

Praksē tas nozīmē, ka visām jaunbūvēm, kas tiks nodotas ekspluatācijā pēc 2008.gada 31.decembra, jāatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, kā arī gadījumos, ja tās paredzēts nodot īpašumā vai lietošanā trešajām personām, tām jābūt izsniegtiem ēkas energosertifikātiem vai pagaidu energosertifikātiem. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikts konkrēts ar mērvienību izteikts rādītājs, piemēram, kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, kas noteiktu minimālās prasības ēku energoefektivitātei.

Tomēr Latvijā šīs prasības izriet no vispārīgajiem būvnormatīviem, kā arī attiecīgajiem nacionālajiem standartiem, kuru saistošo raksturu tagad var pamatot ar jaunā likuma normām. Tā, piemēram, atsauce uz nacionālajiem standartiem izriet no būvnormatīva LBN 231-03 Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija, kas paredz, ka centrālapkures katlu iekārtas projektē un ierīko tā, lai to energoefektivitāte nebūtu zemāka par piemērojamos standartos noteikto. Arī pašos būvnormatīvos noteiktais paredz, ka visiem apkures sistēmas sildķermeņiem ieteicami temperatūras regulatori (termostati), kas paaugstina ēkas energoefektivitāti.

Igaunijā jaunbūvēm likumā noteiktās minimālās energoefektivitātes prasības ir izteiktas konkrētās vienībās - kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā. Arī Lietuvā šīs prasības jaunbūvēm izteiktas konkrētās, ar specifisku formulu aprēķināmās vienībās. Tā kā regulējums attiecībā uz ēku energoefektivitāti šobrīd atrodas sākotnējā stadijā, turklāt energoefektivitāte pašlaik ir aktuāls temats gan Latvijas, gan Eiropas Savienības līmenī, jārēķinās, ka jau drīzumā normatīvajos aktos var tikt ieviestas stingrākas vai atšķirīgas prasības ēku energoefektivitātes nodrošināšanai.

Jau tagad Ēku energoefektivitātes likuma prasības ir aktuāls jautājums to projektu attīstītājiem un projektētājiem, kuri projektus izstrādāja pirms jaunā likuma spēkā stāšanās, un tagad daļa no agrāk iesāktajiem projektiem ir iesaldēti, daļai no tiem tiek meklēti pircēji, kuri būtu gatavi pārņemt nepabeigto ēku celtniecību. Jāņem vērā, ka energoefektivitātes prasības attiecas arī uz šīm ēkām, tāpēc gan šādu projektu pircējiem, gan pārdevējiem vajadzētu pievērst uzmanību to atbilstībai likuma prasībām. Turklāt jāatceras, ka ēkas projekta izstrādāšana pirms jaunā likuma spēkā stāšanās ne vienmēr nozīmēs likuma prasību neattiecināšanu uz šo projektu.

Ne viss ir gludi

Parasti, lai sekmētu pakāpenisku un, cik iespējams, personu tiesības neierobežojošā veidā veiktu normatīvo aktu prasību izmaiņu ieviešanu, šādu jautājumu regulācija notiek ar likuma pārejas noteikumu palīdzību. Līdzīgi Ēku energoefektivitātes likuma pārejas noteikumi paredz, ka šā likuma prasības par ēku energoefektivitāti neattiecas uz ekspluatācijā nododamajām ēkām, kuru būvprojekts akceptēts vai iesniegts saskaņošanai līdz 2008.gada 31.decembrim. Tādējādi likums pasargā tos ēku projektētājus, kuri saņēmuši būvprojekta akceptu ēkas būvēšanai laikā, kad energoefektivitātes prasības nebija obligātas.

Tomēr būvniecības jomā ne vienmēr viss noris tik gludi. Praksē nereti daudzu ēku celtniecība tiek sākta jau pirms būvprojekta akceptēšanas. Sevišķi attīstīta šī tendence Latvijā bija ekonomikas izaugsmes gados, kad celtniecības apjomi Latvijā bija visai lieli. Papildus šādu praksi veicina samērā nelielais sods, kas paredzēts par būvniecības noteikumu pārkāpšanu. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu maksimālais sods juridiskām personām ir 5000 latu, tomēr sodu piemērotāji parasti noteikuši krietni mazākus sodus. Turklāt projekta attīstītājs ir labi pasargāts no vēršanās pret šādu būtībā nelikumīgā veidā celtu ēku, jo process, kas jāiziet līdz ēkas nojaukšanai, ir komplicēts un praksē grūti īstenojams.

Jāņem vērā arī tas, ka pirms Ēku energoefektivitātes likuma spēkā stāšanās projektēto ēku prasības par to energoefektivitāti ne vienmēr atbilda augstiem standartiem. Tādējādi tai daļai patlaban iesaldēto projektu, kas tika projektēti, paredzot energoefektivitātes prasības, kas ir zemākas par būvniecības normatīvos un standartos noteiktajām, var būt problemātiski nodrošināt atbilstību jaunā likuma prasībām, it sevišķi, ja to celtniecība notika bez būvatļaujas saņemšanas. Rūpīgas izpētes vērti ir arī tie projekti, kuros būvniecība tika veikta, pamatojoties uz vairākām būvatļaujām, kas izsniegtas katrai no projekta sastāvdaļām (piemēram, atsevišķas būvatļaujas ēkas pamatiem, pārējai tās daļai, autostāvvietai). Turklāt saskaņā ar Būvniecības likuma regulējumu, ja būvniecība tiek apturēta uz laiku, kas ilgāks par gadu, un būvniecības pārtraukums netiek reģistrēts attiecīgajā pašvaldībā, būvatļauja var tikt atcelta. Ja būvatļauja tiek atcelta, ēkas attīstītājam zūd tiesības atsaukties uz iepriekš saskaņotu būvatļauju kā pamatu ēkas atbilstībai energoefektivitātes prasībām un nepabeigtā ēka ir pakļauta vispārējām likuma prasībām, kas paredz - lai nodotu ēku ekspluatācijā, tai ir jāatbilst energoefektivitātes prasībām, kas ir spēkā ēkas nodošanas brīdī.

Pašām vienkāršākajām darbībām jāaprobežojas ar vispārpieejamu faktu pārbaudi. Potenciālajam ēkas pircējam, pārņemot ekspluatācijā nenodotu ēku, obligāti jāpārbauda, vai ēkas projekts atbilst patlaban spēkā esošajām ēku energoefektivitātes prasībām. Izmaiņām ēku energoefektivitātes prasībās būtu jāseko arī jebkuram projektu attīstītājam, it īpaši, kad projekta attīstība uz kādu brīdi ir iesaldēta. Pārņemot ekspluatācijā nepabeigtu ēku, jāpārliecinās, vai ēkas projektēšanā, kā arī tās būvniecībā ievērotas patlaban spēkā esošās minimālās ēku energoefektivitātes prasības. Ja tās nav ievērotas, būtu jāpārliecinās par būvatļaujas esamību un tās iegūšanas likumību konkrētajai ēkai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?