Laika ziņas
Šodien
Migla

Noslepkavoti un neatzīti

Pa kādam Karātavu kalnam ir katrā Latvijas pusē, un Ventspils novads nav izņēmums. Taču tur, Zlēkās, esošā mītiem apvītā viduslaiku soda vieta diemžēl guvusi traģiski patiesu papildinājumu - masu kapus, kur rindojas 160 civiliedzīvotāju, tostarp sirmgalvju, bērnu un bēgļu mirstīgās atliekas.

Šajās dienās aprit 70 gadu, kopš vācu militārās policijas vienību lodes Otrajā pasaules karā šos cilvēkus aizsūtīja mūža miegā, bet viņu mājām pielaida uguni. Ar to nebija gana, un divdesmit gadu pēc nāves ķermeņiem nācās pārciest vēl arī pārbedīšanu, un tie nonāca minētajos masu kapos. Vietējie Dienai stāsta, ka to sešdesmitajos gados ar «pompu» noorganizējusi padomju vara, bet iniciators bijis toreizējais vietējās pamatskolas direktors, novadpētnieks, kurš ar šādu rīcību gribējis vairot savu popularitāti. Rezultātā ar ekskavatoru pa uzkalniņa perimetru izrakta bedre, un no vairākiem apbedījumiem mirstīgās atliekas pārvestas vienuviet.

«Viņi turpina būt upuri arī šodien,» saka vēsturnieks Uldis Neiburgs. Varas maiņu un ideologu izspēlēto peripetiju rezultātā Zlēku traģēdijas fakts netika starptautiski atzīts, un sekas spoguļojas uzkalniņā savulaik izveidotajā memoriālā. Uz to ved laika zoba ietekmē sadrupušas kāpnes, bet kapu zeme nosēdusies zem desmitiem akmens pieminekļu, kas uzstādīti padomju gados. Diemžēl strādnieki aizmirsuši par nostiprināšanu, un nu pieminekļi sliecas katrs uz savu pusi, dažiem balsta lomu pilda mazāki laukakmeņi. Ja kāds piederīgais, kurš šeit iepriekš nekad nav bijis, atbrauktu pieminēt vienu vai otru bojāgājušo, viņš, visticamāk, nezinātu, uz kura kapa lai noliek ziedus, jo nav salasāms gandrīz neviens no iegravētajiem vārdiem. Par nevainīgo upuru piemiņas godināšanas simbolu nav uzskatāms arī uzkalniņa vidū esošais obelisks - vairāki vēstures avoti liecina, ka padomju laika darboņi to aizņēmušies kādā citā kapsētā un konkrētajai vietai pielāgojuši ar gravējumiem.

Nav faktu - nav naudas

«Zlēku masu slepkavības upuri ir pelnījusi latviešiem cienīgu piemiņas vietas izveidi. Pēc būtības Zlēku traģēdija ir Latvijas valsts goda lieta,» Dienai norāda kāds vietējais aktīvists, kurš savu vārdu lūdza neminēt. Viņš kopā ar domubiedriem lūdzis Ventspils novada domes vadībai nākt palīgā un kopīgiem spēkiem atjaunot Zlēku traģēdijas upuru atdusas vietu. Pašvaldības vadītājs Aivars Mucenieks (ZZS) vērsies Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) vēstniecībā Latvijā, aicinot finansiāli atbalstīt piemiņas vietas sakārtošanu un pieminekļa izveidi, taču vairākus mēnešus vēlāk pienākušajā atbildes vēstulē saņemts «elegants» atteikums. Vienkāršojot pamatojumu - Vācijas arhīvu krājumos neesot pierādījumu tam, ka civiliedzīvotāju masveida slepkavībai Zlēkās ģenerāļi būtu devuši oficiālu rīkojumu, līdz ar to Vācijas pusei neesot pamata uzņemties atbildību par šo slaktiņu un gādāt par piemiņas vietas ierīkošanu. Skaidrojumu Dienai VFR vēstniecība nesniedza, to pamatojot ar atbildīgo amatpersonu aizņemtību.

«Pašvaldībai nav līdzekļu, lai upuru kapus atjaunotu, tāpēc pašlaik iniciatīva «karājas gaisā»,» nopūšas A. Mucenieks. Zlēku pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Cekule norāda, ka vajadzīgi lieli ieguldījumi: «Vienkāršākais, kā vietu darīt pievilcīgāku - izbūvēt jaunas kāpnes, nostiprināt akmeņus, atjaunot gravējumu. Taču, ja darīt, tad labāk pamatīgi un uzreiz.» Pašvaldība šo vietu uztur kārtībā - tiek pļauta zāle, grābtas lapas. Traģēdijas apaļajās gadskārtās vietvara organizē piemiņas pasākumus: tā arī šogad decembra sākumā pievakarē zlēcinieki devās lāpu izgaismotā gājienā, lai pussagruvušajā memoriālā godinātu bijušos Zlēku iedzīvotājus un bēgļus, kas nelaimīgā kārtā par patvērumu 1944. gada decembrī izraudzījušies tieši šīs - vāciešu ceļā vēlāk pagadījušās mājas.

Kulta objekts

Zlēku bibliotēkas vadītāja Pārsla Bože atceras, ka padomju laikā traģēdijas upuru kapi kalpojuši par sava veida kulta objektu - ar komunistiskās partijas rīkojumu skolēni turp sūtīti talkās, bet divas reizes gadā - 9. maijā un 9. decembrī - gājienos, lai nosodītu nacistu noziegumus un godinātu kritušo piemiņu: «Pieļauju, ka ir cilvēki, kuriem šī vieta joprojām asociējas ar komunisma gara spodrināšanas tribīni, kas varbūt ir iemesls, kāpēc pēc neatkarības atjaunošanas te nekas netika atjaunots.» Akadēmiķis Jānis Stradiņš, pirms vairākiem gadiem viesojoties Zlēkās, norādīja, ka par Zlēku traģēdijas patieso nozīmi atklāti sākts runāt tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas: «Abstrahējoties no politiskiem un politizētiem vērtējumiem par kureliešiem, par leģionāriem, par Sarkano bultu, Zlēkās pirmām kārtām jāgodina tie cilvēki, kas šajā karā gāja bojā nevainīgi.»

Iespējams, Zlēku traģēdijas daudzajos aspektos pašlaik visvairāk iedziļinājusies rakstniece Laimdota Sēle. Jau četrus gadus viņa strādā pie grāmatas «Zlēkas. Laiki un likteņi», kas tiks izdota nākamā gada pavasarī. L. Sēle runājusi ar zvērību aculiecinieku atvasēm, vēsturniekiem, upuru piederīgajiem, izpētījusi simtiem dokumentu. «Par to, ka Zlēku traģēdija starptautiski neeksistē, «paldies» jāsaka padomju varai un ideoloģijai. 1946. gadā janvārī Rīgā tika sākts kara tribunāla process, kur par noziegumiem tiesāja septiņus vācu ģenerāļus. Piemēram, Audriņu soda ekspedīcija apsūdzības rakstā tika uzrādīta, bet par Zlēku traģēdiju tribunālā noklusēja, it kā tās nebūtu bijis. Iemesls vienkāršs - tajā laikā taču nedrīkstēja atklāti runāt par nacionālajiem partizāniem, no kuriem vēl čumēja pilni meži.»

L. Sēle zina stāstīt, ka ne visi Abavas krastā dzīvojošie līdz ar savām mājām noslaucīti no zemes virsas. Pārsteidzošā veidā izdevies izglābties, piemēram, Graužu māju saimniekiem Austrai un Rihardam Leitiem - sieva izdzīvojusi pēc kaklā iešautas lodes, vīrs tobrīd atradies pratināšanā. Mājupceļā viņš pa gabalu sadzirdējis šāviņu troksni un izlēmis netuvoties. Kad vācieši savu melno darbu beiguši, Rihards atgriezies vietā, kur vēl pirms dažām stundām slējusies viņa sēta, un šķūnīša krāsmatās uzlasījis četru savu sadedzināto bērnu kauliņus. Viena roka daļēji bija palikusi uguns neskarta, un uz tās bija meitas jakas piedurknes gabaliņš.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vējonis atsauc Gobzema kandidatūru(61)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis sagatavos rīkojumu, ar kuru atsauks pirms divām nedēļām premjera amatam nominētā Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru. To Vējonis Rīgas pilī paziņoja žurnālistiem....

Slikts laiks ASV vēstnieces paziņojumam(27)

Piekrītot, ka korupcija ir viena no Latvijas lielajām problēmām, kas «noēd» tautas labklājību un potenciāli apdraud mūsu sabiedroto labvēlību, ASV vēstnieces Nensijas Petitas atklāto vēstuli "K...











Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne







Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018











Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Latvijā

Vairāk Latvijā



Velo Diena

Vairāk Velo Diena


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija




Sirdsmāsiņas

Vairāk Sirdsmāsiņas


Citi

Vairāk Citi


KDi

Vairāk KDi





SestDiena

Vairāk SestDiena


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena



Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena






Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā


Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide






Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?