Savā vai vecāku gultā?

1.Liec gulēt mazuli uz muguras viņa gultiņā, tas samazina risku, ka bērns var nosmakt. Vēlams, lai pat viņa diendusas laikā kāds pieaugušais būtu tuvumā!

2.Piecu līdz sešu mēnešu vecumā mazuļi veļas, tādēļ naktī ir jāpārbauda, vai bērns guļot neaizgriežas ar seju spilvenā vai segās.

3.Atmet smēķēšanu un nelaid savā mājā nevienu ar kūpošu cigareti rokā! 40% no mirušajiem bērniem, kuriem tika konstatēts pēkšņās nāves sindroms, māte grūtniecības laikā smēķēja. Ja abi vecāki smēķē, mazulim ir piecas reizes lielāks risks.

4.Padomā par knupīti! Dažos pētījumos konstatēts, ka knupīša lietotājiem ir mazāks šī sindroma risks. Viens no skaidrojumiem - caurumiņi knupītī dod iespēju elpot arī tad, ja sega ir uzkritusi virsū. Cits izskaidrojums - knupīša lietošana stimulē bērna kontroles mehānismus. Taču, ja mazulis negrib knupīti, nevajag viņu piespiest to lietot.

5.Nesaģērb mazuli par siltu! Naktī viņam nevajag vairāk par divām gaisa caurlaidīgām drēbītēm. Uzklāj segu tikai uz kājām, lai ierobežotu iespēju, ka mazulim sega uzkritīs uz galvas!

6.Telpa, kur ir mazuļa gultiņa, nedrīkst būt karsta. Ideāla temperatūra ir 16-20 grādi pēc Celsija. Mazuļa gultiņai nevajadzētu atrasties līdzās radiatoriem, krāsnij, kamīnam vai tiešā saules gaismā.

7.Ideāli, ja pirmos sešus mazuļa dzīves mēnešus viņa gultiņa atrodas blakus vecāku gultai. Neguli ar mazuli kopā arī tad, ja esi ļoti noguris!

8.Neliec bērna gultiņā dūnu segas, vatētas segas, spilvenus!

9.Nepieļauj, ka tu ar mazuli rokās iemiedz sofā vai klubkrēslā!

Pēkšņās nāves sindromu angliski sauc par cot death, ko varētu tulkot kā «nāve bērna gultā». Tā nav slimība. Drīzāk tā ir diagnoze, kas tiek noteikta, kad bērns negaidīti nomirst un ne ārsti, ne izmeklētāji, ne tiesu medicīnas eksperti nespēj noteikt nāves cēloni. Pagaidām pētnieki sliecas domāt, ka līdz nāvei noved vairāku faktoru kopums.